
Ņemot vērā, ka garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas gadījumā nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, bet Noguldījumu garantiju fondā ir līdzekļi tikai nepilnu 150 miljonu latu apmērā, trūkstošos 200 miljonus latus nāksies aizņemties no valsts budžeta.
Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis.
Viņš skaidro, ka vēlāk šie 200 miljoni latu, kas paņemti no valsts budžeta, tiks piedzīti no Latvijas Krājbankas.
Runājot par tiem Krājbankas klientiem, kas bankā noguldījuši vairāk par garantēto noguldījumu summu 100 tūkstošu eiro (70 tūkst. latu) apmērā uz vienu personu, Brazovskis norādīja, ka «patlaban mēs varam runāt tikai par garantēto noguldījumu izmaksu 100 tūkstošu eiro apmērā».
Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.