Finanses
2011. gada 23. novembris 11:51
Finanšu ministrs Andris Vilks
Latvijas Krājbankas problēmas valsts budžetu neietekmēs un konsolidācijas apjoms paliks tāds pats, norāda finanšu ministrs Andris Vilks, piebilstot gan, ka kaut kāda ietekme uz valsts ekonomiku noteikti būs, bet tas atkarīgs no tā, cik daudz problēmu pārsviedīsies no Lietuvas uz Latviju.
«Latvijai ir pietiekama pieredze, lai atrastu elastīgus risinājumus,» uzsvēra finanšu ministrs.
Kā ziņots, garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu.
Tiks iedarbināta noguldījumu garantijas shēma, kas paredz, ka Krājbankas noguldītājiem tiks izmaksāti 149 miljoni latu, kas ir Noguldījumu garantiju fondā, bet no Valsts kases tiks ņemts 200 miljonu latu aizņēmums pārējo saistību izpildei. Pēc tam valsts kā pirmās kārtas kreditors varēs atgūt līdzekļus, kas tiks iegūti Krājbankas likvidācijas gaitā.
Lūgts komentēt, kad sāks izmaksāt valsts garantētos noguldījumus līdz 100 tūkst. eiro (70 tūkst. latu), Krājbankas pagaidu vadītājs, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis norādīja, ka tas noteikti notiks līdz Ziemassvētkiem.
Tiesa, situācija var mainīties, ja Lietuva nolems glābt Krājbankas mātesbanku - Snoras. Tad arī Krājbanku varētu nelikvidēt.
