Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.   

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro. 

Savukārt nebanku kreditēšanas uzņēmumu kopējais portfelis bija vien 1,3 miljardi, ieskaitot banku meitas sabiedrību pakalpojumus, galvenokārt lielo banku līzinga meitasuzņēmumus. Turklāt šobrīd būtisks faktors, kas ietekmē finanšu pakalpojumu tirgu, ir arī ģeopolitiskā situācija. Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis investoru uztveri par reģionu. Mēs esam kļuvuši par paaugstināta riska zonu, un tas nozīmē, ka ārvalstu investori vēl vairāk īstenos daudz piesardzīgāku un konservatīvāku politiku, tostarp kreditējot gan uzņēmumus, gan privātpersonas. 

Līdz ar to ir jautājums politikas veidotājiem un arī uzraugiem, kādi instrumenti tiks izmantoti, lai veicinātu finanšu pakalpojuma tirgus attīstību, jo īpaši kreditēšanu, kas ir viens no finanšu sektora pamatpakalpojumiem. 

Viena no attīstības iespējām ir vietējā kapitāla banku konkurētspējas stiprināšana, jo tās ne vien veicina konkurenci, bet arī daudz labāk, reizēm arī ātrāk spēj novērtēt konkrētā reģiona specifiku, turklāt lēmumi tiek pieņemti lokāli, nevis uzņēmumu galvenajās ārvalstu mītnēs. Šo uzņēmumu peļņa paliek vietējā ekonomikā. Spēcīgāka konkurence par klientu veicina arī zemākas pakalpojumu cenas un kvalitatīvākus produktus. To labi varēja novērot brīdī, kad INDEXO ienāca tirgū ar zemākām komisijas maksām pensiju fondu pārvaldīšanā, tam vēlāk sekoja arī citi tirgus dalībnieki, samazinot savas komisijas maksas.

15 gados ārvalstu banku aktīvu īpatsvars palielinājies no 54% uz 83%

Situāciju finanšu sektorā ir vērts apskatīt pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes, turklāt brīdī, kad būtiskākās krīzes sekas jau ir pārvarētas. 2011. gads ir piemērots brīdis, lai paraudzītos uz kopainu. 

“2011. gada beigās Latvijā darbojās 22 bankas un astoņas ES banku filiāles. 2011. gada laikā finanšu darbību Latvijā sāka AS Rigensis Bank. Vēl viena dalībvalsts bankas filiāle (Pohjola Bank Plc Latvijas filiāle (Somija)), lai gan ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā, tomēr finanšu darbību Latvijā 2011. gadā vēl nesāka. Triju banku ar valsts kapitālu (AS Citadele banka, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un AS Parex banka) tirgus daļa kopējos aktīvos būtiski nemainījās un gada beigās veidoja 14,7%. Četru ES banku meitas banku un astoņu banku filiāļu tirgus daļa kopējos aktīvos bija 54%, savukārt banku kredītportfelī tā bija vēl lielāka – 68%, t.sk. rezidentu kreditēšanā – 73%,” teikts Finanšu kapitāla tirgus komisijas 2011. gada pārskatā.

Izmaiņas, protams, ir redzamas banku skaitā. No 30 bankām un ārvalstu banku filiālēm, kas darbojās Latvijā 2011. gadā, šobrīd ir palikušas tikai 13. No Latvijas Krājbankas pāri palicis vien maksātnespējas administratora ikgadējais vēstījums. Hipotēku un zemes banka transformējusies valsts finanšu instrumentā ALTUM. Mazāk skaļi, lai gan dzirdami, no skatuves pazuda Baltic International Bank. Daudz skaļāk, mazliet iepriekš, vietējā kapitāla banku ABLV bank piespieda likvidēties. Likvidē arī maksātnespējīgo PNB Bank, nupat noslēdzas piecu gadu termiņš kopš likvidācijas sākuma. Siltā piemiņā dažiem kreditoriem vēl varētu būt Trasta komercbankas maksātnespēja. Rigensis bankai bija interesants piedāvājums, bet tā vienkārši reorganizējās. EXPO banka aizgāja no tirgus. Ārvalstu banku filiāles gadu gaidā ir Latvijā ienākušas un arī aizgājušas no tirgus, tajā atstājot aizvien lielāku Lielo četrinieku.

Ja paraugāmies uz Latvijas banku sektora aktīviem 2025. gada decembrī (Latvijas Bankas dati), tad redzams, ka no kopējā banku sektora aktīvu apjoma (32,5 miljardi eiro) Swedbank bija 34,2% no kopējiem aktīviem, 20,2% bija SEB bankai, 16,5% bija Citadele bankai, savukārt 12,1% bija Luminor bankai. Proti, 83% no kopējiem aktīviem ir lielā četrinieka kontrolē. Tas, ko mēs redzam, ka ārvalstu banku aktīvu īpatsvars pēdējos piecpadsmit gados ir palielinājies no 54% uz 83%, kas vēlreiz apliecina šo banku sistēmisko nozīmi ne vien finanšu pakalpojuma tirgū, bet arī kopējā valsts tautsaimniecības attīstībā.  

Trešdaļa noguldījumu naudas Latvijā stāv dīkstāvē

Vienlaikus dati parāda, ka ir liels neizmantots kreditēšanas potenciāls, jo piesaistītie noguldījumi šīm bankām būtiski pārsniedz kredītportfeli. Piemēram, Swedbank piesaistīto noguldījumu apjoms Latvijā 2025. gada decembrī bija 9,17 miljardi eiro (par 0,4 miljardiem vairāk nekā septembrī), savukārt izsniegtais kredītportfelis bija vien 5,31 miljards eiro (par 0,3 miljardiem vairāk nekā septembrī), starpībai veidojot aptuveni 3,85 miljardus eiro (par 0,1 miljardu vairāk nekā septembrī). Proti, ir taisnība, kad saka, ka kreditēšana aug, bet arī noguldījumi bankā aug un aug arī noguldījumu un kredītu starpība. Tas nozīmē, ka brīvās naudas, ko varētu izmantot kreditēšanā, paliek arvien vairāk. Šeit jāņem vērā, ka bankām pastāv brīvās naudas noguldīšanas iespēja, ko nodrošina Eiropas Centrālā banka monetārās stabilitātes nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka lielās bankas faktiski pelna no nekreditēšanas, jo šo naudu pašlaik par aptuveni 2% gadā bez riska var noguldīt ECB. Jāpiebilst, ka ne visas lielā četrinieka bankas rīkojas identiski. Piemēram, Citadele bankas noguldījumu un kredītu starpība veido vien aptuveni 10% no aktīviem, bet Swedbank un SEB bankai šī starpība ir aptuveni trešdaļa no aktīviem.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts, ka notikušas pozitīvas izmaiņas kreditēšanā un bankas ļoti aktivizējušās. Daļēji tā ir taisnība. Raugoties uz noguldījumu un kredītu attiecību pēdējo sešu gadu laikā, ir redzams, ka pozitīvā izmaiņa 2025. gadā patiešām ir notikusi attiecībā pret 2024. gadu, bet kopumā 2025. gada pozitīvais kreditēšanas rezultāts iekļaujas vidējā izmaiņu diapazonā. Proti, naudas atlikums no noguldījumiem pēc izsniegtajiem kredītiem bankās veido aptuveni 30% no noguldījumu summas. Pērn bija 29%, bet 2021. gadā pēc Finanšu nozares asociācijas uzrādītajiem datiem iznāk, ka bijis vēl labāk – 28%.

Artea banka – nozīmīgs vietējā kapitāla spēlētājs Lietuvā

Lietuva ir labs piemērs, ko vērts apskatīt tuvāk, jo tur ir ne vien būtiski aktīvāka kreditēšana, bet arī Lietuva spējusi piesaistīt vairākus globālus finanšu tirgus dalībniekus, tostarp Revolut.

Atbilstoši Lietuvas Bankas datiem valstī darbojas 13 bankas un 6 ārvalstu banku filiāles. Kopējais Lietuvas banku sektora aktīvu apjoms aizvadītā gada trešajā ceturksnī bija 86,4 miljardi eiro. Lauvas tiesu jeb 30,8 miljardus eiro no aktīviem veido Revolut, tomēr, analizējot atlikušos 55,6 miljardus eiro aktīvos, redzama vietējā kapitāla banka ir Artea banka, kuras aktīvu apjoms ir 5,3 miljardi eiro. Tie ir aptuveni 9% no šiem 55,6 miljardiem eiro, tomēr, ja korekti attiecinām pret visu aktīvu summu, ieskaitot Revolut, tad runa ir par 6% no aktīvu kopsummas.

Kopumā Lietuvas bankas 2025. gada 3. ceturksnī bija piesaistījušas 72 miljardus eiro vērtus depozītus, bet jāievēro, ka 30 miljardi ir nerezidentu noguldījumi, kas attiecināmi uz Revolut darbību. Kredītos tajā pašā laikā bija izsniegts 37,1 miljards eiro. Līdzīgi kā Latvijas gadījumā, varam salīdzināt šos rādītājus, tikai neskaitot nerezidentu depozītus. Tad noguldījumu pusē ir 42 miljardi, bet kredītos - 37,1 miljards. Varam redzēt, ka Lietuvā bankas produktīvi izmanto depozītu līdzekļus, jo no noguldījumiem kopumā atlikusī nauda pēc kredītu izsniegšanas veido aptuveni vien 12% no noguldījumu kopsummas. Salīdzinot ar Latviju, šī proporcija ir trīs reizes mazāka, kas liecina, ka nauda daudz efektīvāk nonāk vietējā ekonomikā. No lielajām bankām Latvijā ar šādu rādītāju strādā vienīgi Citadele.

Ja skatāmies Artea finanšu datus, redzam, ka 2025. gada beigās piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedza 3,96 miljardus eiro, savukārt kredītportfelis - 3,71 miljardu eiro. Tas nozīmē, ka 93% no bankas piesaistītajiem noguldījumiem aiziet kredītos vietējā ekonomikā. Turklāt pēc apjoma Artea bankas izsniegtais kredītportfelis ir salīdzināms ar to, ko Latvijā iesniedz SEB, Citadele vai Luminor banka. Ja skatāmies uz pelņas rādītāju, tad Artea biržā̄ ziņoja, ka grupas neto pelņa 2025. gadā sasniedza 60,7 miljonus eiro, un uzņēmuma valde rosina izmaksāt 70% no pelņas uzņēmuma akcionāriem. Tātad šī nauda nonāks vietējā̄ ekonomikā, turklāt arī privātajiem, mazajiem investoriem. Pērn Artea akcionāru skaits pārsniedza 20 tūkstošus, pēc skaita praktiski visi bija no Lietuvas, no tiem 27,1% bija vietējie privātie investori. Starp bankas akcionāriem ir viens no lielākajiem Lietuvas vietējā kapitāla uzņēmumiem Willgrow ar 9,1% daļu. Willgrow ir Mindauga Raila ģimenes investīciju uzņēmums. Bankas akcionāru vidū ir Lietuvas vadošais investīciju uzņēmums INVALDA INVL ar 19,9% daļu.

Igaunijas veiksmes stāsti – LHV un Coop

Igaunijas tirgū ir četras bankas ar vismaz daļēju vietējo kapitālu, no kurām lielākās ir LHV banka un Coop pank. Pēc aktīvu apjoma LHV ir trešā lielākā Igaunijas banka, savukārt Coop - sestā. Kredītu (32,72 miljardi eiro 2025. gadā) un depozītu (33,49 miljardi eiro 2025. gadā) attiecība arī Igaunijā ir augsta – 97,7%. Runājot par to, cik daudz Igaunijas banku kreditē vietējo tautsaimniecību, ir piebilde par pāris miljardus vērtu nerezidentu kredītportfeli, kas pret kopējo kredītu apjomu nav pārāk daudz. Rezidentiem Igaunijā kredīti izsniegti gandrīz 30 miljardu eiro apmērā. Pat atņemot nerezidentu kredītus, Igaunijas banku kredītportfelis ir par 12 miljardiem eiro lielāks nekā Latvijas.

LHV ir lielākā vietējā kapitāla banka Igaunijā, kas, līdzīgi kā Lietuvas Artea, ir Baltijas biržā kotēts uzņēmums. LHV grupa ir vairāk nekā 37 tūkstoši galvenokārt vietējo igauņu akcionāru. Aptuveni 40,92% akciju ir saistītas ar uzņēmuma vadību un padomi, kā arī to saistītām pusēm, savukārt 59,08% pieder Igaunijas vietējiem uzņēmējiem un investoriem (Avots: NASDAQ, LHV 12 mēnešu neauditētais pārskats). 2025. gada beigās LHV grupas konsolidētie aktīvi sasniedza 10,23 miljardus eiro, kopējais konsolidētais kredītportfelis bija 5,47 miljardi eiro, savukārt noguldījumu apjoms sasniedz 8,3 miljardus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ biržā. Salīdzinot šīs bankas datus ar Latvijas rādītājiem, šī vietējā kapitāla banka kreditē gandrīz vienu trešo daļu no Latvijas kopēja banku kredītportfeļa. Ja skatāmies uz finanšu rezultātiem, tad redzam, ka LHV grupas neto pelņa aizvadītā gada beigās bija 117 miljoni eiro.

Coop banka ir līdzīga ar 32,8 tūkstošiem galvenokārt vietējo akcionāru no Igaunijas. Tās kopējais kredītportfelis 2025. gada beigās sasniedz 2,11 miljardus eiro, savukārt neto pelņa bija 28,7 miljoni eiro. Coop banka ir mazāka, ja salīdzina ar LHV, tomēr tai ir 7,1% no izsniegtajiem kredītiem, savukārt 6,1% no piesaistītajiem depozītiem Igaunijā.

Vietējā kapitāla bankām ir potenciāls Latvijā

Gan Lietuvā, gan Igaunijā situācija kreditēšanā ir labāka gan pēc kredītu apjoma, gan pēc kredītu un depozītu attiecības. Proti, iedzīvotāju noguldījumi šajās valstīs strādā tautsaimniecības labā. Kas ir viņiem, un kā nav mums? Viena no atbildēm noteikti ir vietējā kapitāla bankas, kas veicina konkurenci. LHV un Coop banka Igaunijā un Artea banka Lietuvā ir vietējā kapitāla uzņēmumi, kuru akcijas tiek kotētas Baltijas biržā. Lielākie investori ir izveidojuši bankas, par kuru īpašniekiem kļuvuši desmitiem tūkstošu šo valstu iedzīvotāji, vietējie fondi, uzņēmēji, mazie privātie investori. Viņu kopīgā interese ir pašu valsts tautsaimniecības attīstība, un tā tiek veidota konkurence. Uz vietējās bankas centieniem reaģē ārvalstu bankas, ir redzams, ka kopējā kredītu depozītu attiecība abās kaimiņvalstīs ir labāka, lai arī vietējo banku īpatsvars ir mazāks par pusi no aktīvu kopsummas. LHV Igaunijā, starp citu, pērn strādāja ar līdzīgu kredītu depozītu attiecību (66%) kā Swedbank Latvijā, bet kopumā konkurences apstākļi ir izveidojuši situāciju, kad Igaunijā kreditēšana ir labāka nekā Latvijā.

Viss liecina par to, ka tieši ilgstošs pietiekami lielu vietējā kapitāla banku trūkums Latvijā ir novedis pie pašreizējās situācijas un rezervētā attieksme pret spēcīgu vietējā kapitāla banku pastāvēšanu ir kļūdaina. Saprotams, ir bijušas skarbas mācības, un visticamāk, ka valsts tiešai iesaistei vietēja kapitāla banku veidošanā nav pamata. Kaimiņu piemēri rāda, ka birža un iedzīvotāju interese darīt strādā labāk par valsts turētām bankām, kāda, piemēram, bija Latvijas Hipotēku un zemes banka. Turklāt prāvas bankas kotācija biržā veicinātu tirgus kapitalizāciju, kas mums Latvijā ir nozīmīgs politiskais mērķis. Proti, ja vien iespējams, būtu jāveicina Latvijas iedzīvotāju kļūšana par banku akcionāriem – īpašniekiem.

Lai gan šobrīd Latvijā nav lielu vietējā kapitāla banku, tomēr domāju, ka pamats optimismam ir. Piemēram, vietējā kapitāla banka Signet bank dažu gadu laikā izdarīja apvērsumu kapitāla tirgū. Tas nozīmē, ka izdarīt var. Pozitīvs piemērs ir arī INDEXO grupa, kas ir biržā kotēts uzņēmums, kuras meitas sabiedrība Indexo banka sniedz ikdienas pakalpojumus un potenciāli varētu konkurēt ar ārvalstu kapitāla bankām, īpaši pēc DelfingGroup iegādes darījuma. Investīciju platforma Mintos, kas šobrīd pārvalda vairāk nekā 800 miljonus eiro vērtus aktīvus un kurai ir gandrīz 700 000 reģistrētu lietotāju visā Eiropā, uzsākusi procesu, lai saņemtu bankas licenci gan no Latvijas Bankas, gan Eiropas Centrālajā bankā. Savu vietu tirgū veiksmīgi ieņēmusi arī Industra banka. Mums ir vietējie finanšu tirgus spēlētāji, kuriem ir potenciāls kļūt par nozīmīgiem vietējā kapitāla spēlētājiem, ja tam ir pietiekams atbalsts no politikas veidotājiem un regulatoriem.

Secinājums – būtiski jāstiprina konkurence banku sektorā

Latvijas finanšu sektora paradokss – mums ir salīdzinoši augsti un arvien augoši noguldījumu apjomi, bet vienlaikus ļoti vāja kreditēšana. Lietuvas un Igaunijas piemēri skaidri parāda, ka līdzās stabilām ārvalstu bankām būtiska nozīme ir arī spēcīgiem vietējā kapitāla spēlētājiem finanšu sektorā. Tie ne vien veicina konkurenci tirgus dalībnieku vidū, bet arī spēj efektīvi un produktīvi izmantot noguldītāju naudu, lai tā nonāktu vietējā ekonomikā. Mūsu politiskajam un arī finanšu nozares politikas veidotāju, tas ir, Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas, vidēja termiņa mērķim būtu jābūt – mērķtiecīgi radīt veselīgus apstākļus vietējā kapitāla finanšu institūciju attīstībai un jaunu vietējā kapitāla tirgus spēlētāju ienākšanai tirgū, lai ilgtermiņā radītu aizvien veselīgāku konkurenci tirgū kopumā. Tas nenozīmē atteikšanos no ārvalstu banku klātbūtnes, bet gan līdzsvarotāku tirgus struktūru, kurā konkurence stimulē aktīvāku kreditēšanu. Tikai šādā modelī iespējams panākt, ka Latvijā uzkrātie finanšu resursi pilnvērtīgi strādā valsts ekonomikas izaugsmes labā.

Plašāks grafiskais materiāls 28.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: ekiosks.lv.