Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, strādājot vienādās profesijās, sievietes Latvijā pelna vidēji par 17% mazāk nekā vīrieši. Latvijas rādītājs atrodas nedaudz virs ES vidējā (16,3%).

Vienīgās Eiropas Savienības valstis, kuras spēj atalgojuma atšķirību noturēt zem divciparu procentu zonas ir Slovēnija, Polija, Beļģija, Rumānija, Itālija un Luksemburga (5,5%). Vislielākā atšķirība atalgojumā ir Igaunijā (26,9%), Čehijā (22,5%) un Vācijā (22,0%).

Arī vecuma pensijas piešķirtais apmērs sievietēm 2016. gadā bija par 13% mazāks nekā vīriešiem (282.49 eiro – sievietēm un 323.67 – vīriešiem).

Eiropas Savienība aktīvi strādā pie efektīvas likumdošanas izstrādes, kas dotu sievietēm iespēju saņemt tikpat lielu atalgojumu kā vīriešiem, taču šo normatīvo aktu reālā darbība vēl nav redzama vai arī tiek ieviesta ļoti lēni.

2016. gadā, pēc Eurostat datiem, sieviešu nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā sasniedza rekordaugstu līmeni - 65,5%, tomēr tad joprojām ir krienti mazāk, nekā vīriešu - 77%.

Lai gan Eiropas Komisija (EK) informē, ka tās likumdošana darbojas efektīvi, sievietes saskaras arī ar ierobežotām iespējām ieņemt augsta līmeņa menedžementa un līderu pozīcijas. EK mērķis ir līdz 2019. gadam savās augstākā un vidējā menedžementa pozīcijās dzumumu sastāvu izmainīt tā, lai 40% no tā būtu sievietes.