Lielāks nekā gaidīts izrādījies siltumenerģijas tarifu pieaugums, degvielas un pārtikas cenas turpināja iet uz augšu. Turklāt redzams, ka arī pārējā ekonomikā cenu krituma tendence ir apstājusies, kas varētu nozīmēt arī to, ka iekšzemes pieprasījuma kritums aprīlī ir apstājies, kas ir pozitīva ziņa, minēja Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Viņš brīdina, ka vienlaikus tas liek domāt, ka cenu krituma periods jau lielā mērā varētu būt aiz muguras – ātrāk nekā gaidīts, un tālāk šogad cenu kritums būs vērojams vien vasarā sezonālu cenu izmaiņu dēļ.

«Līdz ar to nostiprinās argumenti par īsu deflācijas periodu ekonomikā. Deflācija gada izteiksmē turpinās mazināties un gada otrajā pusē tuvosies nullei. Tas ir signāls komersantiem un valdībai par jaunu izaicinājumu tuvošanos. Primāri tas skar konkurētspēju un Māstrihtas kritēriju izpildi,» norāda SEB Bankas eksperts Dainis Gašpuitis.

Svarīgākā problēma, ar kuru jāstrādā valdībai ir nevis augošā inflācija, bet ekonomikas sildīšana, komentējot pēdējos inflācijas rādītājus, trešdien preses konferencē norādīja premjers Valdis Dombrovskis (JL). «Izeja no deflācijas notiek straujāk, nekā prognozējām, bet arī izeja no ekonomikas recesijas fāzes notiek ātrāk, nekā prognozējām,» atzina V. Dombrovskis. Abi šie faktori esot savstarpēji saistīti, jo ekonomikas atlabšana nes patēriņa pieaugumu un līdz ar to arī inflācijas kāpumu.

«Inflācija ienāk caur importējamām precēm, kas mēneša laikā uzrāda cenu pieaugumu +1,4%. Kritumu, kam tiešāka sakarība starp cenu un vietējo pirktspēju, uzrāda pakalpojuma sektora cenas (-0,4%). Tomēr tas nespēj kompensēt preču cenu pieaugumu,» tā D. Gašpuitis. SEB Bankas ekspertes uzskata, ka cenām ir visi priekšnosacījumi to turpmākai virzībai pieauguma virzienā, uz ko norāda ražotājcenas, kurām vērojams straujš kāpums un kam attiecīgi pakāpeniski jāatspoguļojas arī patēriņa cenās. «Liela nozīme turpmākām patēriņu cenu pārmaiņām būs izejvielu un resursu cenu attīstībai pasaulē, kā arī notikumiem Grieķijā, kam ir ietekme uz eiro kursa izmaiņām. Tāpat izaugsmes nostiprināšanās citos reģionos turpinās virzīt resursu un citu preču cenas augšup. Arī vietējo ražotāju pievēršanās eksportam agri vai vēlu ietekmēs vietējās cenas,» tā viņš.

Tomēr Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzskata, ka deflācijas scenārijs nav zaudējis aktualitāti. «Pat, ja patēriņa un ražotāju cenas Latvijā kāps pasaules cenu ietekmē, vietējas izcelsmes cenās joprojām būs jūtams deflācijas spiediens, jo mājsaimniecību patēriņš vēl būs vājš -zemās nodarbinātības, kā arī aktīvu un pasīvu sabalansēšanas procesa dēļ (t.i., kredītsaistību samazināšanās). Minētie apstākļi kopā ar zemu inflāciju pasaulē nozīmē, ka pat tādā gadījumā, ja Latvijā no jauna iestāsies inflācija, tā būs maza. Vienīgais būtiskais iekšzemes faktors, kas var radīt nozīmīgāku cenu kāpumu, ir izmaiņas nodokļu politikā. Tāpēc, plānojot nodokļus, jāņem vērā ne tikai to fiskālais efekts, bet arī ietekme uz cenām,» tā viņa.

Db jau vēstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, bija par 2,7% zemāks, tai skaitā precēm - par 1,5% un pakalpojumiem - par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.