Makroekonomika
2012. gada 9. jūlijs 15:14
Jūlijā PVN samazināšanas ietekmē cenas turpinās kristies, lai gan kritums mēneša griezumā, visticamāk, būs mazāks nekā par 1%. Taču gada greizumā inflācija varētu samazināties līdz aptuveni 1,4-1,5% un 12 mēnešu vidējais inflācijas rādītājs līdz aptuveni 3,3-3,4%, uzskata Nordea vecākais ekonomists Andris Strazds.
Tikmēr Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna vērš uzmanību uz faktu, ka, ņemot vērā naftas un attiecīgi arī mazuta cenu kritumu aprīlī-jūnijā un pieņemot, ka naftas cenas pasaulē saglabāsies daudz maz stabilas gada atlikušajos mēnešos, gada beigās Latvija varētu piedzīvot gāzes cenu samazinājumu.
Eksperte piebilst, ka tarifu mazināšanos varētu aizkavēt lielāka eiro kursa vājināšanās pret dolāru vai arī naftas cenu kāpums. Tomēr tarifu kāpums pēc jūlija vairs neesot gaidāms.
Pastāv iespēja, ka šis samazinājums varētu ar uzviju kompensēt to negatīvo efektu, ko radīja kopš pirmā jūlija notikušais gāzes cenu pieaugums.
Komentējot cenu izmaiņas, Swedbank speciāliste norāda, ka bankas vidējā patēriņa cenu kāpuma prognoze šim gadam pagaidām ir 2,8%. Tomēr viņa piebilst, ka šajā prognozē gan vēl nav ņemtas nodokļu izmaiņas, tādēļ, visticamāk, tā tiks pārskatīta nedaudz uz leju.
Pēc SEB bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuiša teiktā, tālākās inflācijas perspektīvas pakārtotas notikumiem globālās ekonomikas arēnā. Viņš skaidro, ka vājā izaugsme turpina spiest inflāciju lejup, bet potenciālie riski saistās ar pārtikas un naftas cenām.
Tāpat eksperts vērš uzmanību, ka nesenais pasaules inflācijas dzinulis - naftas cenas, ir mazinājušās, tomēr par ilgtermiņa stabilitāti šajā jomā runāt nevar. Tās lielā mērā būs pakļautas ģeopolitisko faktoru diktētajai neprognozējamībai.
Pēc D. Gašpuiša domām, pārtikas cenas ietekmēs vājais pieprasījums un tas, cik labvēlīgi būs ražas apjomi. Tikmēr daudzās pasaules valstīs inflāciju uztur netiešo nodokļu paaugstināšana, kas ir viens no taupības pasākumu elementiem.
«Līdz ar problēmām ekonomikā, pieaug iespējas jauniem stimulējošās monetārā politikas īstenošanas pasākumiem. Taču īstermiņā un vidējā termiņā tiem nav pamata radīt nozīmīgus inflācijas riskus, jo īpaši eirozonā. Problēmas finanšu sistēmā, kā arī zemais pieprasījums pēc kredītiem ietekmē naudas piedāvājuma pieaugumu,» rezumē SEB bankas speciālists.
Jau ziņots, ka pēc 0,2% deflācijas maijā, vidējais cenu līmenis jūnijā ir samazinājies vēl par 0,1%, bet gada inflācija jūnijā salīdzinājumā ar maiju ir samazinājusies par 0,3 procentpunktiem līdz 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
