Pagaidām vēl ir pāragri spriest, cik lielu efektu cenu samazinājuma jomā būs nodrošinājusi pievienotās vērtības nodokļa bāzes likmes samazināšana par vienu procentpunktu, tomēr jau maija un jūnija patēriņa cenu statistika bijusi draudzīga Latvijas ierindas iedzīvotājam.

Pēc 0,2% deflācijas maijā, vidējais cenu līmenis jūnijā ir samazinājies vēl par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūnijā bija cenu kritumam transportam, alkoholam un tabakai, apģērbiem un apaviem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kāpumam pārtikai un atpūtas un kultūras pakalpojumiem.

Kopējo cenu pieaugumu pārtikas grupā ietekmēja akciju noslēgums labības produktiem (+0,8%), gaļai (+2,0%), un sviestam (+1,7%). Sezonālais cenu kāpums, jaunās ražas ienākšana tirgū, kā arī akciju beigas atsevišķu veikalu tīklos veicināja cenu kāpumu dārzeņiem (+6,5%) un augļiem (+1,7%).

Akciju ietekmē kļuva lētāka maize (-1,4%), desas un žāvējumi (-1,3%), svaigās zivis (-2,5%), cietie sieri (-2,1%), tēja un kafija (-3,4%). Olām cenas kritās par 4,7%. Alkoholiskajiem dzērieniem akciju iespaidā cenas samazinājās vidēji par 1,7%. Galvenokārt lētāki kļuva vīni (-2,3%) un alus (-4,0%).

Dažādas akcijas veicināja cenu kritumu arī apģērbam (-0,2%) un apaviem (-2,1%). Mājokļa iekārtas cenu pazeminājumu ietekmēja akcijas mēbelēm (-1,5%), paklājiem un grīdsegumiem (-0,1%), sadzīves tehnikai (-0,8%), darbarīkiem un ierīcēm (-1,3%) un nelielām elektroprecēm (-1,0%).
 

Pasaules tendenču ietekmē jūnijā turpināja samazināties degvielas cenas, tajā skaitā 95. markas benzīnam – par 3,8%, bet dīzeļdegvielai – par 3,7%.

Vispārējās tendences cenu jomā likušas sarukt arī gada inflācijas rādītājam. Salīdzinājumā ar maiju tas krities par 0,3 procentpunktiem līdz 1,9%.