Var salīdzinoši droši teikt, ka, tā saucamais, zemākais punkts ekonomikā, nu jau ir teju pusgadu sena pagātne un ekonomika lēnām sāk atgūties, norāda Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

2.ceturkšņa dati arī aptuveni apstiprina Nordea prognozes, ka šogad kopumā ekonomika varētu sarukt par apmēram 2%, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, taču tam par iemeslu ir samērā augstie IKP rādītāji 2009.gada pirmajā pusgadā, jo IKP turpināja būtiski kristies arī otrajā pusgadā.

Turpinoties šādām tendencēm, trešajā vai, vēlākais, ceturtajā ceturksnī IKP pārmaiņas gada izteiksmē varētu kļūt pozitīvas, proti, tiktu reģistrēts gada kāpums Latvijas tautsaimniecībā, uzskata Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Igors Kasjanovs. Pašlaik pēc ekonomikas krituma ir fiksēti divi izaugsmes ceturkšņi pēc kārtas, un šādā situācijā ekonomisti parasti runā par ekonomikas lejupslīdes beigām.

Taču joprojām ir spēkā vairāki faktori, kas liek sagaidīt nevienmērīgu attīstību un būt piesardzīgiem attiecībā uz nākamo ceturkšņu IKP prognozēm, uzsver eksperts. Latvijas tautsaimniecībai svarīgākās tuvākā laika norises un riski ir mūsu parlamenta vēlēšanas, 2011. gada valsts budžeta pieņemšana un ar to saistītie pasākumi, kā arī iespējama vājāka Eiropas ekonomikas izaugsme gada beigās un 2011. gadā.

No publicētā CSP vērtējuma izriet, ka starpība starp sezonāli neizlīdzinātajām un izlīdzinātajām IKP izmaiņām starp 1. un 2.ceturksni ir bijusi lielākā kopš 1997.gada, kam vismaz pašlaik ir grūti saskatīt pamatojumu, uzskata DnB Nord Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. «Pieturos pie iepriekš teiktā, ka gada griezumā izlaide ir samazinājusies par 3%, kas arī saskan ar provizoriskajiem datiem, taču uzskatu, ka sezonāli izlīdzinātais ceturkšņa pieaugums ir bijis lielāks un saglabāju iepriekšējo vērtējumu: +1,5%.»

Otrais ceturksnis ir iezīmējis pozitīvo tendenču turpinājumu, tomēr nepārliecinošais veikums liek saglabāt piesardzīgo vērtējumu arī turpmākajiem periodiem, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. To lielā mērā turpinās noteikt ārējie faktori, tas, kā tiks vadīta parādu krīze eirozonā, kāda būs pasaules ekonomikas izaugsme un cik veiksmīgi Latvija turpinās eksporta ekspansiju. Jāpiezīmē, ka pēdējā laikā optimisms saistībā lielvaru ekonomiku perspektīvām ir nedaudz pieplacis un nenoteiktība joprojām ir visai liela. Tomēr Latvijas ekonomikai ir pamats turpināt virzīties izaugsmes virzienā.

Atkopšanās saglabāsies nevienmērīga, tādēļ aktivitātes izlīdzināšana būs ļoti nozīmīga, lai neveidotos nesabalansētība un risinātos nodarbinātības jautājums. Lielākā aktivitāte būs vērojama uz eksportu virzītajās nozarēs, bet apstākļi iekšējā tirgū saglabāsies visai saspringti. Uz rudens pusi situācija būtiski neuzlabosies, lai arī kritums mazināsies (galvenokārt bāzes efekta ietekmē). To lielā mērā ietekmēs plānojamās izmaiņas nodokļos un izmaksu par mājokli pieaugums.

Plusi gada izteiksmē, visticamāk, 3. ceturksnī vēl nebūs, tomēr to ir iespējams sagaidīt gada pēdējā ceturksnī. Lai arī var teikt, ka zemākais punkts ir aiz muguras un pozitīvās ziņas no ekonomikas turpinās pienākt, sabiedrība to izjutīs ilgāka laika periodā. Lielāka noteiktība iezīmēsies ne ātrāk kā pēc gada, kad iezīmēsies skaidrība ap budžetu, nodokļiem, atsāksies atalgojuma pieaugums un būs lielāka noteiktība par apstākļiem darba tirgū. Lielākais izaicinājums ir nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi, jo pat neliela, bet nevienmērīga izaugsme draud ar stagnāciju darba tirgū un attiecīgi un emigrācijas saglabāšanos.

Pastāvīga noskaņojuma uzlabošanās gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju vidū, ka arī stabili budžeta nodokļu ieņēmumi liecina par ekonomiskās aktivitātes pakāpenisku atgūšanos, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Šī gada 2.ceturksnī turpināja pieaugt mazumtirdzniecības apgrozījums (lai gan būtiski lēnāk), kas ļauj domāt par pozitīvu mājsaimniecības patēriņa sniegumu IKP arī 2.ceturksnī (bet, visticamāk, tas būs mazāks nekā 1.ceturksnī).

Arī eksporta izaugsme turpinās, un 2.ceturkšņa dati neapšaubāmi būs labāki par 1.ceturkšņa rezultātiem. Tomēr tajā pašā laikā atsācis pieaugt arī imports, lielākoties rūpniecības vajadzībām. Tas nedaudz bremzē IKP pieaugumu. Arī investīcijas vēl saglabājas vājas sakarā ar neizmantoto kapacitāti un nepieciešamību daudziem uzņēmumiem mazināt kredītsaistības, uzsver L. Strašuna.