Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai būtiski ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, taču, tāpat kā iepriekš, apmēram četras piektdaļas jeb 81% mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas dati par izmaiņām mājsaimniecību labklājībā šā gada trešajā ceturksnī.

Puse no visām aptaujātajām mājsaimniecībām, kurās šādi uzkrājumi bija, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tie ir samazinājušies. Ja šie uzkrājumi būtu vienīgais iztikas avots, tad 53% mājsaimniecību ar tiem pietiktu tikai no viena līdz četriem mēnešiem.

Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan valsts un pašvaldību, gan neformālo (radi, draugi u.tml.) palīdzību.

Palīdzību no valsts un pašvaldībām pēc aptaujas datiem saņēmuši 11% mājsaimniecību. Būtiski nav mainījusies tā mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem - 12% mājsaimniecību. Savukārt 5% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.

Savukārt galvenie labklājības pasliktināšanās iemesli esot darba samaksas samazināšanās, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās darba zaudēšana; darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast; darba samaksas aizkavēšana.

16% no mājsaimniecībām, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Pirmajā ceturksnī tie bija 11%, bet otrajā ceturksnī – 14%.

11% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.