Nav šaubu, ka 2010. gada pirmajā pusē ekonomika pavērsās izaugsmes virzienā, joprojām strauji kāpj eksports, tomēr attīstība ir nevienmērīga un skatījumā pa nozarēm ļoti neviendabīga, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Šā gada IKP prognozi var nedaudz paaugstināt, paredzot 1% kritumu, norāda DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Ziņas par 3.ceturksni liecina par izaugsmes paātrināšanos un paplašināšanos, aptverot lielāku nozaru skaitu. Tāpēc domājams, ka sezonāli izlīdzinātais IKP pieaugums 3.ceturksnī pret 2.ceturksni pārsniegs 1%.

Tāpat sagaidāms, ka pirmo reizi pēc ilgāka laika tiks reģistrēts pieaugums gada griezumā, tiesa gan, ļoti neliels, procentu daļās mērāms. Jau vairāk bažu ir par 4.ceturksni - gan apkures cenu pieauguma iespējamā iespaida uz patēriņu dēļ, gan sakarā ar pirmajām pazīmēm, ka ekonomikas atlabšana bremzējas ne tikai ASV, bet arī Eiropas ekonomikas svarīgākajā valstī Vācijā. Taču pagaidām nav iemesla prognozēt atkārtotu lejupslīdi, vien izaugsmes tempa piebremzēšanos, uzskata eksperts.

IKP dati noteikti dos savu ieguldījumu kopējā pacilātībā, kas pēdējā laikā valda Latvijā un visā pasaulē un ir saistīta ar pārliecību, ka ekonomiskā atveseļošanās notiek daudz ātrāk, nekā bija gaidāms, skaidro O. Ertuganova.

Iekšējais patēriņš saglabājas ļoti vājš, kaut arī situācija nav tik dramatiska, kā bija pirms gada. Skaidrs, ka lejupslīdes zemākais punkts visdrīzāk patiesi ir aiz muguras.

Tomēr būtiski uzsvērt, ka zemākā punkta sasniegšana pati par sevi negarantē stabilu un strauju atveseļošanos. Daudz kas ir padarīts, lai mainītu Latvijas ekonomisko struktūru, tomēr mājasdarbi vēl joprojām ir ļoti lieli, skaidro O. Ertuganova.

Neskatoties uz to, ka Lietuva un Igaunija ir aizsteigušās pa priekšu un 2.ceturksnī jau uzrāda pieaugumu, Latvija niecīgu pieaugumu, iespējams, varētu sagaidīt 3. ceturksnī, paredz SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Pārliecinošākus rādītājus varēs redzēt pēdējā ceturksnī. Tomēr kopumā attīstība nenotiks strauji un tas būs vairāku gadu jautājums līdz ekonomika sasniegs augstumus, no kuriem tā uzsāka lejupslīdi. Eksporta attīstība un attiecīgi tā spēja nodrošināt zudušo iekšējo patēriņu būs pakāpeniska un, sagaidāms, arī nevienmērīga.

Ekonomikas atveseļošanās noteikti turpināsies, ja tiks turpinātas strukturālās reformas, kas veicinās uzņēmējdarbību un Latvijas eksportētāju konkurētspēju, paredz Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts. Šajā gadā IKP līmenis turpinās augt, un tikai negatīvu bāzes efektu dēļ 2010.gadā būs vērojams kritums. Tas gan noteikti nebūs lielāks par 2%.

Jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijas ekonomika uzrāda pakāpenisku izaugsmi pēc tik ilgas un smagas recesijas, uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars. Jaunākais IKP datu novērtējums vēlreiz apstiprina pozitīvās prognozes par IKP pakāpenisku pieaugumu turpmākajos ceturkšņos. Lai arī šis pieaugums ir neliels, tas ir atzīstams sasniegums Latvijai pēc tik dziļas ekonomiskās krīzes, kas norāda uz pozitīvām makroekonomiskajām pārmaiņām nākotnē. Turklāt atbilstoši makroekonomikas teorijām, ja divus ceturkšņus pēc kārtas valsts kopprodukts ir palielinājies, tad recesija valstī ir beigusies.

Ekonomikas ministrs norāda, ka kopējais IKP šā gada līmenis atpaliks no 2009.gada apjoma visticamāk par 2%, jo jāņem vērā, ka izaugsme ekonomikā atsākas no ļoti zema punkta.

Ņemot vērā pozitīvās tendences tautsaimniecībā, kas ir pat labākas nekā cerēts,  A.Kampars ir pārliecināts, ka pēc trīs iepriekšējos gados vērojamā ekonomikas krituma, 2011.gadā ir sagaidāma izaugsme vismaz 3% apmērā.

IKP pieauguma temps ir palielinājies, kas vēlreiz apliecina, ka ekonomikas lejupslīde ir apstājusies, jo IKP pieaudzis jau otro ceturksni pēc kārtas, ko starptautiski pieņemts uzskatīt par recesijas beigām, norāda finanšu ministrs Einars Repše.

Turpinoties pašreizējām tendencēm, var sagaidīt, ka atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni varētu būt vērojama jau 2010.gada otrajā pusē.