Makroekonomika
2011. gada 8. augusts 15:45
Kopumā pasaules izejvielu cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām ir mazinājusies, un gada atlikušajos mēnešos tā varētu pat nedaudz bremzēt Latvijas cenu kāpumu. Tādējādi, visticamāk, lielākais gada cenu kāpums šogad jau ir aiz muguras un patēriņa cenu gada izaugsme turpmākajos mēnešos varētu saglābāties zem 5%.
Tā uzskata gan Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds, gan Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Tajā pat laikā SEB bankas Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzmanību vērš uz to, ka var sagaidīt «inflaciozo tendenču pieaugumu», kas izriet no industriāli attīstīto valstu nepieciešamības palielināt budžeta ieņēmumus, ceļot nodokļus, turpināt ekonomikas veicināšanas pasākumus, kā arī izmantot inflāciju, lai risinātu uzbriedušās parādu nastas problēmas. Ja ieguldījumi valstu vērtspapīros turpina zaudēt uzticamību, par spīti ekonomikas izaugsmes ātruma samazinājumam, izejvielas kalpotu kā nodrošināšanās pret augošo inflāciju, uzturot to cenu kāpumu, norāda D. Gašpuitis.
Runājot par gaidāmo cenu līmeņa attīstību nākotnē, Nordea eksperts norāda: «Satraukumam finanšu tirgos un zemākam prognozētajam pieprasījumam pasaulē ir arī pozitīvs blakusefekts – naftas cenas krītas, un arī pārtikas cenu kāpums jau ilgāku laiku ir apstājies. Šodien var droši apgalvot, ka 2011. gadā inflācijas augstākais punkts gada griezumā ir aiz muguras un otrajā pusgadā tā būs zem 5%, savukārt gadā kopumā ap 4%.»
Balstoties uz līdzīgiem uzskatiem, Swedbank vecākā ekonomiste paredz, ka patēriņa cenu gada izaugsme varētu saglābāties tuvu 4.5% turpmākajos mēnešos. Savukārt nākamgad gada inflācija varētu piebremzēties līdz aptuveni 2.5%.
Viņa arī sagaida, ka inflāciju varētu iegrožot iespējamā degvielas cenu samazināšanās. «Degvielas cenu kāpums ir pierimis un, ņemot vēra pasaules tendences (naftas cenai augustā diezgan strauji nokrītot), var pat gaidīt nelielu degvielas cenu samazinājumu turpmākajos mēnešos,» tā viņa.
SEB bankas eksperts D. Gašpuitis norāda, ka deflācija jūlijā ir devusi nelielu atelpu jau labu laiku uzņemtajam cenu kāpumam. «Ir pamats sagaidīt, ka arī augustā, kas ir tradicionāls deflācijas mēnesis, cenu līmenis varētu uzrādīt līdzīgu tendenci. Ja nenotiks ārkārtēji notikumi, kuru iespējamība gan tikai pieaug, inflācija šogad varētu atbilst izteiktajām prognozēm. SEB bankas prognoze šim gadam ir 4.6%,» savā komentārā norāda D. Gašpuitis.
Jau ziņots, ka patēriņa cenas jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas galvenokārt saistīts ar pārtikas produktu cenu kritumu, kuriem cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās vidēji par 0,9%.
Salīdzinājumā ar atbilstošu periodu iepriekšējā gadā dzīve Latvijā kļuvusi vidēji par 4,3% dārgāka, tomēr pēdējos mēnešos vērojams pakāpenisks gada inflācijas kritums. Salīdzinājumam – maijā gada inflācija bija 5%, savukārt jūnijā tā saruka līdz 4,8%.
