Viņš norāda, ka nelielais inflācijas pieaugums gada griezumā ir izskaidrojams ar tā saucamo bāzes efektu – šogad augustā cenu kritums nebija tik liels kā pagājušā gada augustā, tāpēc inflācija gada griezumā nedaudz pieauga un sasniedza 4,7%.

Pēc eksperta teiktā, līdzīgu pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzrāda arī darba samaksas statistika un neatkarīgi pētījumi par atalgojuma izmaiņām, tātad vidējais strādājošais par saviem ienākumiem šobrīd var iegādāties aptuveni tikpat daudz preču un pakalpojumu kā pirms gada.

Makroekonomikas eksperti norāda arī uz to, ka pārtikas cenu pieaugumam rudenī nav īsta pamata.

Pēc Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas sacītā, nav plānotas nodokļu izmaiņas, kas varētu palielināt pārtikas cenas, kā tas ir bijis, piemēram, ar pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes pieaugumu. Tāpat lauksaimniecības preču dinamika pasaules tirgos arī neliecina par jauniem šokiem.

Viņa norāda, ka, lai arī augustā septembrī vērojams cenu pieaugums, lauksaimniecības preču tirgos, tomēr kopējais cenu līmenis vēl ir tālu no pavasara maksimumiem.

Rezumējot cenu tendences, eksperte norāda, ka šogad inflācijas spiediens saglabāsies visai augsts un patēriņa cenu pieaugums būs virs 4% atzīmes. Savukārt 5% līmeni inflācija varētu pārsniegt tikai tad, ja notiks negaidīts naftas cenu uzliesmojums.

Savukārt SEB bankas prognoze šogad paredz inflāciju 4,4% apmērā, bet Swedbank – 4,5% apmērā.

Jau ziņots, ka gada inflācija jūlijā sasniegusi 4,7%