Jūlijā gada inflācija sasniegusi 4,3%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāka nekā maijā, kad kopējais dārdzības līmenis Latvijā salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi iepriekšējā gadā bija audzis par 5%. Attiecībā uz viena mēneša patēriņa cenu izmaiņām varam runāt par kārtējo ikvasaras deflāciju. Proti, jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas ir kritušās par 0,3%, kas lielākā mērā ir saistīts ar lētākiem pārtikas produktiem, kuriem cenas viena mēneša periodā ir sarukušas vidēji par 0,9%.

Pēdējās patēriņa cenu pārmaiņas ekonomistiem aizvien vairāk liek izteikt viedokli par to, ka gada inflācijas augstākais rādītājs varētu būt aiz muguras. Tomēr strauju patēriņa cenu kritumu eksperti pagaidām neprognozē un uzskata, ka šogad inflācija varētu būt 4 – 4,6% robežās.

Līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pasaulē pastāv varbūtība, ka globālā cenu virzība, kas līdz šā gada pavasarim preču cenām lika strauji augt, var pavērsties pilnīgi pretējā tendencē.

«Patlaban pasaules ekonomikas izaugsmes vērtējumu ir nomācis parādu krīzes uzplaiksnījums, tādēļ tiek izteiktas prognozes, ka cenu pieauguma tempu bremzēs globālās izaugsmes palēninājuma radītais pieprasījuma kritums pēc izejvielām. Tomēr arvien lielāku iespējamību var sagaidīt inflācijas tendenču pieaugumu, kas izriet no industriāli attīstīto valstu nepieciešamības palielināt budžeta ieņēmumus ceļot nodokļus, turpināt ekonomikas veicināšanas pasākumus, kā arī izmantot inflāciju, lai risinātu uzbriedušās parādu nastas problēmas,» cenu izmaiņu faktoru buķeti ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tomēr viņš piebilst, ka izejvielas var kalpot kā nodrošināšanās pret nestabilitāti finanšu tirgos, tādējādi to cenas var pieaugt. Tas likumsakarīgi liks augt cenām arī Latvijā, lai gan pēdējos mēnešos vērojamais naftas cenu kritums vairāk nekā par ceturtdaļu inflācijas līkni vismaz īstermiņā var nedaudz paspiest lejup. Degvielas tirgotāji gan strauju cenu kritumu nesola, norādot, ka pašreizējais kritums naftas tirgū var veicināt degvielas cenu krišanos «par kādu santīmu».