«Neskatoties uz to, ka pašreizējais vērtējums pieprasītu zemākas naftas cenas, virsroku ņem ģeopolitiskie faktori. Saspīlējumu mazināšanos Tuvajos Austrumos īstermiņā sagaidīt neizdosies, kā dēļ šo resursu cenas saglabāsies augstas vēl pietiekami ilgu laiku,» situāciju raksturo SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna inflācijas riskus saskata naftas cenās.

«Ja ģeopolitiskais saspīlējums Tuvajos Austrumos saasināsies, naftas cenas var vēl pieaugt un vēl diezgan ilgu laiku būtu augstā līmenī. Tas atspoguļotos ne tikai augstākās degvielas cenās, bet ar nelielu laika nobīdi, iespējams, arī pārtikas cenās un komunālajos tarifos,» potenciālā ģeopolitiskā saasinājuma ietekmi uz Latviju komentē eksperte.

SEB eksperts vērš uzmanību, ka pamazām izzūd iepriekšējos cenu lēciens no pēdējo 12 mēnešu statistikas, kas ļaus arī turpmāk vērot pakāpenisku inflācijas kritumu. Par labu šīm prognozēm liecina piezemētās globālās inflācijas gaidas. Taču, saglabājoties šādai situācijai, pieaugs ražotāju vēlme šo izmaksu kāpumu pārcelt uz gala patērētāju, uzskata eksperts.

D. Gašpuitis norāda, ka augstās un svārstīgās energoresursu cenas norāda uz nepieciešamību turpināt stiprināt Latvijas enerģētikas patstāvību. Attiecībā uz tuvākajiem mēnešiem, pēc eksperta domām, cenu līmeni cels jaunās ražas nonākšana veikalu plauktos. Savukārt to, kā veidosies pārtikas cenas gada garumā, prognozēt vēl priekšlaicīgi.

Runājot par kopējām cenu izmaiņām šajā gadā D. Gašpuitis, izsaka prognozi, ka gada inflācijas rādītājs varētu būt 2,4%.

Pēc L. Strašunas domām, pašreizējā bāzes scenārija ietvaros gaidāms, ka, tuvojoties vasarai, situācija pakāpeniski stabilizēsies. Līdz ar to arī Latvijā patēriņa cenu kāpums turpinās palēnināties.

Swedbank prognoze 2012.gadam pagaidām nemainās – sagaidāma aptuveni 2,4% gada vidējā inflācija.

Jau ziņots, ka gada inflācijas līmenis februārī krities līdz 3,4%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi dzīves dārdzība Latvijā augusi par 0,1 procentpunktu.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām februārī bija cenu kāpumam pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.