Lai arī Latvijas ekonomika uzrāda samērā strauju pieaugumu, un lielāka vai mazāka izaugsme būs arī nākamgad, banku ekspertu prognozes norāda uz to, ka tiek gaidīta inflācijas mazināšanās.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds norāda, ka novembrī turpinājās degvielas cenu kritums, kas, atsevišķi skatoties, arī kļuva par noteicošo faktoru, kura dēļ kopējais cenu līmenis nedaudz samazinājās, pat neskatoties uz to, ka novembrī diezgan būtiski pieauga pārtikas cenas.
Jau ziņots, ka gada inflācija novembrī bija 1,6%, kamēr mēneša laikā dzīve Latvijā bija kļuvusi vidēji par 0,1% lētāka.
A. Strazds piebilst, ka, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pagājušogad, inflācija ir bijusi zem 2% jau pusgadu. Tādējādi arī 12 mēnešu vidējā inflācija, pēc kuras tiek vērtēta valsts atbilstība Māstrihtas kritērijiem, novembrī saruka līdz 2,5%. Sagaidāms, ka šogad kopumā, salīdzinot ar pagājušo gadu, inflācija varētu būt ap 2,3%.
Arī nākamgad inflāciju Latvijā lielā mērā ietekmēs norises pasaules energoresursu tirgū. Taču, ja naftas cenu vidējais līmenis būtiski nemainīsies, tad inflācija Latvijā arī nākamgad varētu būt ap 2%, uzskata Nordea eksperts.
Swedbank vidējā patēriņa cenu kāpuma prognoze šim gadam ir 2,5%, tomēr pašlaik izskatās, ka pieaugums var būt nedaudz mazāks. Arī 2013.gadā vidējais cenu kāpums gaidāms ļoti mērens, ap 2-2,5%, uzskata Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Tikmēr SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis vērš uzmanību, ka darba samaksas un pirktspējas kāpums prognozējams mērens, bet bezdarbs joprojām būs salīdzinoši augsts. Tādējādi, viņaprāt, tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā sekos globālajām tendencēm un vēl nedaudz sarausies. Gada vidējās inflācijas prognoze šogad ir 2,3%. Līdzīgs cenu kāpums sagaidāms arī nākamgad, uzskata SEB eksperts.