Kopš 2008. gada nogales bezdarba līmenis Latvijā katru mēnesi ir kāpis, bet šā gada martā pirmoreiz noticis samazinājums - no augstākā līmeņa 17,3% uz 16,7%. Savukārt novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis noslīdējis līdz 14,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Šī gada pirmajā pusgadā Latvijā likvidēts četras reizes mazāk darbvietu nekā tajā pašā periodā pērn - attiecīgi 2,7 un 10,9 tūkstoši, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Šogad visvairāk darbu zaudējuši tirdzniecībā un valsts pārvaldē strādājošie.

«Varam runāt par situācijas stabilizēšanos, nevis bezdarba samazināšanos,» skaitļus komentē NVA direktore Baiba Paševica. Izmaiņas rādītājos viņa skaidro ar to, ka lielākā daļa uzņēmumu jau ir pieņēmuši lēmumus par darbinieku skaita samazināšanu, un pašlaik tas tik lielos apmēros vairs netiek darīts.

Tomēr ir arī pozitīvi signāli, kas liecina par jaunu darba vietu radīšanu. Tajā skaitā ir atjaunojusies ārvalstu investoru interese par Latviju. Piemēram, par jaunu darba vietu radīšanu Latvijā šogad ir paziņojusi ķīmijas tehnoloģiju un materiālu grupa Cytec Industries, kas plāno divu gadu laikā pieņemt darbā 125 cilvēkus, kā arī ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonald’s, kas plāno Latvijā atvērt trīs jaunus restorānus.

Notiek tirgus pārdale

«Situācija darba tirgū šogad ir stabilizējusies. Starp uzņēmumiem vērojama darbinieku rotācijas palielināšanās, jo daudzos amatos sāk trūkt atbilstošu speciālistu,» vērtē Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) prezidente Eva Selga. Saskaņā ar LPVA aptaujas rezultātiem 2010. gadā 31% uzņēmumu ir palielinājis, 41% nav mainījis un 28% ir samazinājuši darbinieku skaitu. «Tas liecina, ka notiek tirgus pārdale, - ir uzņēmumi, kuri attīstās un ir tādi, kas samazina darba apjomu,» secina E. Selga.

39% Latvijas uzņēmumu Hay Group pētījumā šogad ir ziņojuši par darbaspēka nepietiekamību. Pieteikumu skaits uz izsludinātajām vakancēm krītas, apliecina CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš. Kopējā darba meklētāju aktivitāte salīdzinājumā ar 2009. gadu ir samazinājusies par 15%. Tajā pašā laikā vidēji mēnesī CV-Online karjeras vortālā tiek publicēti aptuveni 20-25% vairāk sludinājumu nekā pērn. Apjomu ziņā darba sludinājumu skaits ir pietuvojies 2008. gada nogales līmenim. «Smagākais posms atlasē ir aiz muguras, un uzņēmumi sāk domāt attīstības virzienā. Visvairāk ir palielinājušās vakances pārdošanas, klientu apkalpošanas, IT, kā arī finanšu un apdrošināšanas jomā,» informē A. Brodiņš.

Prasībām atbilstoša darbaspēka trūkuma apstākļos uzņēmumi ir spiesti meklēt citus risinājumus, to skaitā ārvalstnieku piesaistīšanu. Ar šādu problēmu saskaras IT un telekomunikāciju sektors. Zināmu skandālu šovasar izraisīja arī Nacionālās būvkompāniju apvienības piesaistītie Bulgārijas, Itālijas un Spānijas viesstrādnieki specifisku darbu veikšanai Nacionālās bibliotēkas celtniecībā.

Algas vēl samazinās

Darbinieku piesaistīšanai un noturēšanai daļa uzņēmumu ir sākuši palielināt atalgojumu. Darba samaksa ir augusi elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēju nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kā arī apstrādes rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) novembra dati. Tirgū atalgojums šogad turpināja samazināties, taču vairs ne tik strauji kā 2009. gadā. Saskaņā ar CSP datiem pēdējo mēnešu vidējā darba alga Latvijā pēc nodokļu nomaksas ir bijusi 318 latu, kas ir par 5% mazāk nekā 2009. gada rudenī. Bruto pamatalga tirgū samazinājās par 1,1%, liecina gan Fontes, gan Hay Group atalgojuma tirgus pētījumu dati. Kopējais gada atalgojums šogad samazinājās par 1,4%. Pērn samazinājums bija 7,2%, liecina Fontes dati. Saskaņā ar Hay Group pētījumu 51% uzņēmumu algas šogad palika nemainīgas.

Viens no iemesliem, kāpēc atalgojums šogad nav uzrādījis straujāku kritumu, ir tas, ka lielākā daļa uzņēmumu (57%) kā izmaksu samazināšanas veidu izvēlējās darbinieku skaita, nevis atalgojuma samazināšanu, norāda Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle Inga Bērziņa. Darbinieku skaita samazināšanas apjoms šogad bija mazāks nekā 2009. gadā - šogad lielākajā daļā gadījumu no darba atbrīvoti mazāk nekā 10% strādājošo.

Vilina ārvalstis

Kamēr jaunradīto darba vietu skaits Latvijā pieaug lēni, savukārt algas nepieaug un pirktspēja samazinās, darbinieku izbraukšana no valsts šogad turpinājās. Pēc darba tirgus pētnieka, Latvijas Universitātes profesora Mihaila Hazana aplēsēm, šogad 10 mēnešos no Latvijas ir izbraukuši tikpat daudz cilvēku, cik 2009. gadā kopumā - aptuveni 30 tūkstoši. Viņš norāda uz jaunu emigrāciju veicinošu faktoru 2011. gadā - Vācijas un Austrijas darba tirgus atvēršanu. NVA EURES (Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls) šogad novērota tendence, ka cilvēkus vairāk vilina nodarbinātība ārvalstīs uz pastāvīgu laiku, jo daudzi uzdodot jautājumus par pārcelšanās iespējām kopā ar ģimeni.

Par to, ka Latvijas kvalificētie speciālisti tiek gaidīti citās valstīs, liecina arī ārvalstu rekrutēšanas kompāniju aktivizēšanās. Piemēram, šogad pirmoreiz Latvijā notika starptautiskās medicīnas karjeras dienas, kuru laikā tika rekrutēti veselības aprūpes speciālisti ar darba piedāvājumiem gan ilgtermiņa sadarbībai, gan īstermiņa līgumdarbiem Lielbritānijā, Vācijā, Šveicē, Francijā, Spānijā, Skandināvijas valstīs, Saūda Arābijā.

Latvijas darba devēju piedāvātās algas ir nekonkurētspējīgas uz pārējās Eiropas fona, uzskata Hay Group pārstāve Līga Rode. Joprojām pamatalga mazkvalificētos amatos, piemēram, Lielbritānijā pārsniedz Latvijas algu 2,5 reizes, bet Vācijā - pat vairāk nekā četras reizes. Savukārt vadītājiem Latvijā pievilcīgs varētu būt Krievijas tirgus, kur viņi saņemtu divas reizes vairāk.