Lūzuma punkts ekonomikā ir pārvarēts, tomēr nākotnes attīstība vēl jāvērtē piesardzīgi, par jaunākajiem statistikas datiem saka finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Komentējot pēdējos publiskotos IKP pieauguma rādītājus, viņš atzīst, ka šie dati ir pirmais nopietnai apstiprinājums tam, ka uzņemtais kurss- tautsaimniecības izaugsmes atjaunošana caur eksportu – darbojas. «Latvija, veicot sāpīgas reformas, ir spējusi samazināt darbaspēka vienības izmaksas, kas veicina Latvijas konkurētspēju reģionā. Protams, dati neliecina par to, ka Latvijas tautsaimniecība ir pilnībā pārvarējusi krīzi – tie norāda tikai uz to, ka tā dodas pareizajā virzienā. Papildus tam ir jāatceras, ka bez veiksmīgas pasaules ekonomikas atkopšanās nebūs iespējama arī Latvijas pilnīga iziešana no krīzes,» viņš brīdina.

Sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukts šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pirmo reizi divu gadu laikā ir pieaudzis. Lai arī sezonāli izlīdzinātais IKP pieaudzis tikai par 0,3%, tomēr tas norāda uz lūzuma punktu ekonomikā un ļauj cerēt, ka arī turpmākos ceturkšņos IKP kritums nav gaidāms. Kaut arī pret iepriekšējo ceturksni novērojama izaugsme, tomēr pret iepriekšējā gada pirmo ceturksni IKP ir samazinājies par 6%, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.

Šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn vislielākais pieaugums bijis elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes nozarē, zvejniecībā, apstrādes rūpniecībā, lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, kā arī ieguves rūpniecībā. Kā vienīgā no pakalpojumu nozarēm pieaugumu sasniegusi transporta un sakaru nozare. Savukārt vislielākais kritums bijis būvniecības nozarē un finanšu nozarē.

Ārējā pieprasījuma atjaunošanās rezultātā pirmajos trīs mēnešos pieaudzis preču un pakalpojumu eksports, bet ražošanas jaudu noslodze vēl joprojām ir zemā līmenī, tādēļ turpināja samazināties bruto pamatkapitāla veidošana, kā arī valdības galapatēriņš, ko ietekmēja budžeta konsolidācija. Mazāks samazinājums bija privātajā galapatēriņā, kā arī preču un pakalpojumu importā, jo, eksportam pieaugot, uzņēmējiem rodas nepieciešamība pēc lielāka izejvielu daudzuma, skaidro Finanšu ministrija.