Tā, uzstājoties Vidzemes augstskolā, stāstīja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Viņš minēja, ka 2009.gadu Latvija pabeidza ar 9% budžeta deficītu no IKP, šogad, pēc Latvijas Bankas prognozēm, deficīts būs 10%, bet nākamgad tie varētu būt 9,4% no IKP.

«Redzot izaugsmi, kāda notikusi šogad 1. ceturksnī un ņemot vērā, ka pieaudzis Latvijas eksports, samazinājies bezdarbs – pirmie asni, kas ļauj pozitīvāk raudzīties uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi nākotnē – nekas nav svarīgāks par 2011.gada budžeta pieņemšanu,» tā I. Rimšēvičs. Tā kā deficīts saglabājas augtos līmeņos, aizdevēji ar bažām raugās, vai Latvija spēs apkalpot pieaugošo parādu, vai spēs nākotnē pati atgriezties tajos līmeņos, kādos bija 2001. – 2003. gadā, kad budžeta deficīts bija ļoti neliels, kad Latvija spēja izdevumus segt ar saviem ienākumiem.

«Lai Latvija spētu izpildīt tās saistības, kādas apņēmusies aizņēmēju priekšā un nākamgad sasniegtu 6% no IKP budžeta deficītu, tad Latvijai budžeta deficīts jāsamazina par 3,4% jeb 430 milj. Ls un kas Latvijai vēl diemžēl budžetā jāatrod,» minēja I. Rimšēvičs. Līdz ar to valdībai budžets būtu jāapstiprina īsā laikā pēc vēlēšanām, bet jau šogad. Likumdošana paredz, ka jaunievēlētā valdība, kuru varētu izveidot ap 18. novembri – var četru mēnešu laikā apstiprināt budžetu, kas nozīmē, ka termiņš iestiepjas 2011. gadā. «Tas nozīmētu, ka turpinām tērēt nenopelnītus 35 milj. Ls katru mēnesi, pasliktinot situāciju vēl par 100 milj. Ls,» tā I. Rimšēvičs.

Savukārt laicīgi pieņemot budžetu, izzūd neziņa un spekulācijas par to, kas sagaida nākotnē, tas nozīmē, ka samazinām ārvalstu parādu, nodrošinām, ka Latvijai pieaug kredītu reitingi, kas savukārt veicina investīciju ieplūdi un jaunas darba vietas.