Gada trešajā ceturksnī mājsaimniecību, kuras norāda uz ekonomiskā situācijas pasliktināšanos, īpatsvars sasniedza 41%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma dati.

Lai arī rādītāji nav iepriecinoši, tie tomēr liecina par situācijas uzlabošanos. Ceturksni iepriekš šādu mājsaimniecību īpatsvars bija par septiņiem procentpunktiem augstāks.

Kā galvenos labklājības pasliktināšanās iemeslus mājsaimniecībās nosauca: darba samaksas samazināšanos; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos; darba zaudēšanu; darba meklējumu pārtraukšanu, jo zuda cerības to atrast u.c. iemeslus. Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad sākot ar 2010.gada trešo ceturksni - pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās.

Darba atrašana joprojām ir sarežģīta. Šā gada trešajā ceturksnī tikai 13% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Savukārt 12% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.