Makroekonomika
2016. gada 29. novembris 16:19
Atalgojuma kāpums turpina bremzēties. Vidējā alga par pilnas slodzes darbu 2016. gada 3. ceturksnī bija tikai par 2.2% lielāka nekā pirms gada, kas ir lēnākais pieauguma temps pēdējo sešu gadu laikā. Lai gan nav šaubu par lēnāku algas pieaugumu šogad, citos statistikas datu avotos (Valsts ieņēmumu dienesta un nacionālo kontu datos) algas palēninājums nav tik izteikts. Tādējādi nav pamata celt trauksmi un uzskatīt, ka algas kāpums pēdējo mēnešu laikā apstājies pavisam («sudden stop»). Nākamgad, visticamāk, atgriezīsimies pie mērena algas gada kāpuma 3-5% apmērā – šādi pieauguma tempi tika piedzīvoti 2011.-2013. gadā.
No ilgtspējīgās attīstības viedokļa lēnāks algu pieaugums šogad drīzāk ir laba ziņa. Algas pieaugums pārsniedz darba ražīguma kāpumu jau ceturto gadu pēc kārtas, liekot ekonomistiem bažīties par tautsaimniecības konkurētspēju un attīstības ilgtspēju. Ja algas pieaugums turpinātos iepriekšējā tempā, pat piebremzējoties ekonomikas izaugsmei, tas liecinātu, ka pāršāvām pāri makroekonomiskajam līdzsvaram (līdzīgi kā 2005. – 2007. gadā), ekonomika ir pārkarsusi un nākotnē gaidāma sāpīga lejupvērstā korekcija.
Savukārt pašreizējā situācija, kad algas pietiekami elastīgi reaģē uz izlaides dinamiku, ir papildu arguments tam, ka joprojām esam tuvu makroekonomiskajam līdzsvaram – ražošanas apjoma starpība (output gap) ir tuvu nullei un bezdarbs tuvs dabiskajam līmenim. Tādējādi no nākotnes var nebaidīties un droši fokusēties uz ekonomikas piedāvājuma pusi (supply-side economics), lai ar strukturālo reformu īstenošanu panāktu straujāku potenciālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu, t.i. ilgtspējīgi celt algas un iedzīvotāju dzīves līmeni arī turpmāk.
