Šā gada 5. marta parlamenta plenārsēdē ar balsu vairākumu tika nodots tālākai izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Ekonomiskās drošības nodokļa likumprojekts. Jauno nodokli tiek piedāvāts piemērot vairākām preču kategorijām, kuru izcelsme ir augsta riska valstis vai kuras iegādātas riskantā piegādes ķēdē. Augsta riska valstis būs tās valstis, kuras Ministru kabinets, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējumu, būs iekļāvis augsta riska valstu sarakstā, ņemot vērā valsts agresīvu ārpolitiku vai militārus draudus, valsts ekonomiskās ietekmes instrumentu izmantošanu politiska spiediena veikšanai, valstij piemērotās sankcijas un starptautiskās drošības situāciju. 

Likumprojektā paredzētā ekonomiskās drošības nodokļa likme ir 30%,un to plānots piemērot pārtikas rūpniecības atliekām un atkritumiem, gatavai lopbarībai, graudiem, augu sēklām, graudaugu produktiem, dārzeņiem, dzīvnieku vai augu taukiem un eļļām, to šķelšanās produktiem, gataviem pārtikas taukiem, minerālproduktiem, kuriem netiek piemērots akcīzes nodoklis, ķīmiskās nozares un tās saskarnozaru ražojuma produktiem, tekstila un tekstilizstrādājumiem, kā arī metāliem un metāla izstrādājumiem. Pēc likumprojekta autoru aplēsēm šāda nodokļa ieviešana 2026. gadā varot papildināt budžetu ar 28 milj. eiro, bet 2027. gadā jau ar 42 milj. eiro, kaut arī turpat tālāk tiek norādīts, ka “līdz augsta riska valstu saraksta apstiprināšanai nav iespējams precīzi prognozēt nodokļa fiskālo ietekmi”.

Grib ieviest ar 1. maiju

Interesanti, ka likumprojekta autori  tā anotācijā norāda uz tā vairākiem mērķiem — mazināt un novērst riskus Latvijas ekonomiskajai drošībai un politiskajai stabilitātei, mazināt Latvijas ekonomisko atkarību no augsta riska valstīm, godīgas un taisnīgas konkurences nodrošināšana, novērst sabiedrības šķelšanu, kas tiek veicināta ar atkarību no noteiktām preču kategorijām, veicināt sabiedrības vienotību un solidaritāti, nodrošināt finanšu resursus Latvijas drošības stiprināšanai un Ukrainas atbalstam. Jāņem vērā, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodoti arī divi saistīti likumprojekti — grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kā arī grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.  

Pēdējā paredzēts mazināt izvairīšanos no nodokļu samaksas, izmantojot maksājumus uz zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijām, kā arī novērst, ka finanšu resursi no šādiem maksājumiem nonāk zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju kontrolētu personu rīcībā un tiek izmantoti, lai finansētu darbības, kuras apdraud Latvijas un tās partnervalstu drošību, teritoriālo integritāti, politisko stabilitāti vai veicina sabiedrības sašķeltību. 

Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā pašlaik iekļautas 10 valstis vai teritorijas: Amerikas Samoa, Angilja, Guama, Palau, Panama, Krievija, Tērksas un Kaikosas Salas, ASV Virdžīnu Salas, Vanuatu, Vjetnama, no kurām Latvijai būtiskas ekonomiskās attiecības ir tikai ar Krieviju. Vienlaikus ar likumprojektu rosina noteikt, ka turpmāk no maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs, tiks ieturēts 50% nodoklis Latvijā (šobrīd tiekot ieturēti 20%). Iecerēts, ka visi trīs likumprojekti stāsies spēkā 2026. gada 1. maijā. 

Visu rakstu lasiet 31.marta žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.