Šāds bija Valsts Kontroles (VK) ziņojuma vēstījums deputātiem Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. VK revīzijas laikā izdalījusi divus nodibinājumus, kuru dibinātājs ir Rīgas pašvaldība – Rīgas Tūrisma un attīstības birojs (RTAB) un riga.lv, kā arī vienu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kas ar līdzekļiem rīkojies nepārskatāmi un, iespējams, finansējis sev tīkamākas biedrības un nodibinājumus.

VK pētītajā laika posmā kopumā ir runa par 26,5 miljonu eiro izlietojumu dažādiem mērķiem. RTAB pārziņā apsaimniekošanā bijuši 17 miljoni eiro, riga.lv rīkojušies ar 4,35 miljoniem eiro, bet departamenta gadījumā pētīts 5,15 miljonu eiro lielas naudas izlietojums.

Pētot RTAB darbību VK konstatējusi, ka lieli pašvaldības līdzekļi ieguldīti zīmolu Live RIGA un Meet RIGA attīstībai un popularizēšanai, bet abas preču zīmes nav pašvaldības īpašums, nepieder RTAB un ir ieķīlātas. Tāpat interesantas darbības ar zīmoliem konstatētas ar preču zīmi RIGA CARD, kuru pašvaldība 2015. gadā par 10 tūkstošiem nopirkusi no privātpersonas, bet 2017. gadā šo preču zīmi pārdevusi par 1 eiro un turpat izveidota jauna preču zīme RIGA PASS, kurai ir analoga nozīme un mērķis. VK ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka komisijas deputātiem pauda neizpratni par šādu rīcību, raksturojot to kā izšķērdīgu un nepamatotu.

Pavisam pētīti RTAB sadabības projekti par 7,8 miljoniem eiro divu gadu periodā un tie sadalās pasākumu organizēšanai, reklāmu izvietošanai un ziedojumiem. Pēc būtības pašvaldības nodibinājums, kas saņem naudu no pašvaldības, to ziedo, lai arī pašvaldība tieši naudu ziedot nedrīkst.

I. Vilka uzsvēra, ka Rīgas domes izpilddirektors uz šo faktu iepriekš norādījis, ka arī tas konstatēts auditoru ziņojumos par RD darbu, tomēr reakcija nav sekojusi. Tieši otrādi – finansējums RTAB darbībām ik gadu turpinājis pieaugt. Ziedojumu piešķiršanas kārtība un mērķi ir neskaidri un tiek veikti no Rīgas domes dotācijām.

I. Vilka deputātiem uzsvēra, ka pēc VK norādēm par fiktīvu nodarbinātību RTAB nodibinājums 2018. gada nogalē atlaidis 7 darbiniekus, to motivējot ar finansējuma samazinājumu, kaut arī nekāda samazinājuma, piemēram, pret 2016. gadu nemaz nav.

«Mēs, pārbaudot uzņēmumu, sastapām darbiniekus, kuri nevarēja paskaidrot, ko viņi tur dara. Bija tādi darbinieki, kurus vienkārši nevarēja satikt uz vietas,» uzsvēra I. Vilka.

Daļā gadījumu konstatēts, ka darbinieki pašvaldības doto naudu vienkārši izmantojuši savām privātajām vajadzībām. No 25 tūkstošiem eiro šobrīd atmaksāti 6 tūkstoši, bet par 19 tūkstošiem darbinieki nepiekrītot VK revīzijas rezultātiem un līdzekļi nav atgūti.

Pētot nodibinājuma Riga.lv darbību, VK konstatējusi, ka līdzīgas funkcijas pilda neskaitāmas sabiedrisko attiecību struktūrvienības visā Rīgas pašvaldībā, gan departamentos, gan iestādēs. Riga.lv finansējums no sākotnējā ieguldījuma dibināšanai - 35 tūkstošiem eiro - izaudzis līdz teju 2 miljoniem eiro pērn. Sākotnējā funkcija – izdot bezmaksas avīzi - likvidēta, pilnībā pārejot uz reklāmas ieliktņiem komerclaikrakstos.

Riga.lv finansējums 2016. gadā ir 0,9 miljoni eiro, 2017. gadā – 1,1 miljons eiro, 2018. gadā – 1,9 miljoni eiro. Finansējumu nodrošina ne tikai pašvaldība tieši, bet arī Rīgas pašvaldības uzņēmumi Rīgas satiksme un Rīgas ūdens. 2018. gadā nauda tomēr pietrūkusi un ņemts 200 tūkstošus liels aizņēmums. Daži no klātesošajiem deputātiem izteica versijas, ka, iespējams, nauda izmantota kādas partijas Saeimas priekšvēlēšanu reklāmai un ieteica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) šo versiju izmeklēt.

VK neizprotami šķituši autoratlīdzību līgumi, jo vairumu informācijas portāls pārpublicē no citām vietnēm, bet visšaubīgākās bijušas izmaksas par konsultācijām, kuru raksturs vēl līdz šim brīdim VK nav skaidrs. Pašvaldības uzraudzību nodibinājumā VK vērtē kā formālu un virspusēju.

Runājot par Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta darbību, kas divos gados apsaimniekojis vairāk nekā 5 miljonus eiro, VK secinājusi, ka 27% izlietoto līdzekļu tērēti nesaprotami un aizdomīgi.

«Mūsu secinājums ir, ka notiek neskaidras procedūras paralēli atklātiem konkursiem. Šajās procedūrās naudu saņem izredzētas biedrības,» sacīja I. Vilka.

VK ieteikumi turpmākam darbam ir norāde nodibinājumiem veikt lietderības izvērtējumu un izvērtēt to pārvaldi.

«Mēs savus secinājumus par apšaubāmos darījumos iesaistītām personām esam nosūtījuši KNAB. Šobrīd ir šaubas par 26,5 miljonu eiro izlietojumu, tomēr tas nav apgalvojums, ka visa summa patiekšām izlietota nepareizi,» noslēgumā sacīja I. Vilka.

Vairums faktu par pieminētajiem nodibinājumiem vismaz saīsinātā versijā jau aprakstīti saistībā ar nesenajiem arestiem RTAB. No trīs RTAB valdes locekļiem uz Saeimu varējis atnākt bija tikai viens, jo par vienu rit izmeklēšana, bet vēl viens pēkšņi saslimis.

RTAB valdes loceklis, kurš amatā ir pavisam nesen, tā arī deputātiem paziņoja, ka šobrīd tiek darīts viss, lai nodibinājumu sakārtotu un pārraudzītu, un visumā viss esot kārtībā. Savukārt, jautāts par RTAB pagātnes grēkiem, vien raustīja plecus un teicās neko nezinām, bet pēc tam sāka deputātiem stāstīt, cik daudz laba RTAB savas pastāvēšanas laikā sasniedzis, pierakstot tūrisma plūsmas pieaugumu no 700 tūkstošiem tūristu līdz 3,5 mijoniem tūristu gadā tikai un vienīgi nodibinājumam.

Savukārt, Riga LV nodibinājuma valdes loceklis Andris Konošonoks apgalvoja, ka tikai daļēji piekrīt VK aizrādījumiem, uzsverot, ka ieliktņu drukāšana dažādiem laikrakstiem bijis labi pārdomāts Riga LV solis. Pēc A. Konošonola apgalvojumiem nodibinājums Riga LV ir saimniekojis racionāli un labi, tikai dažviet iznākušas ķezas.

Rīgas domes administrācijas pārstāvis Jānis Liepiņš Saeimas deputātiem atzina, ka Rīgas domē ar VK ziņojumu iepazinušies, ir ņemts vērā VK norādījums izvērtēt nodibinājumu lietderīgumu, ko veiks atsevišķs departaments. «Mēs noteikti ievērosim izteiktos priekšlikumus,» sacija J. Liepiņš.

Ievērojot, ka deputāti vēlas zināt vairāk par citiem, tad arī jautāja KNAB, policijas, prokuratūras pārstāvjiem, kas notiek, tomēr atbilde bija viena, ka nekā vairāk pateikt nevaram, jo norit izmeklēšana. Pēc vairākkārtējiem izmeklētāju apgalvojumiem, ka neko pateikt nevar, komisijas vadītāja Juta Strīķe izteica neizpratni, kādēļ viņi vispār tēŗējuši laiku, nākot uz Saeimu, ja nekādu skaidrību viest nevar.

Vispārējās debatēs par tēmu bija vēl mazāk jēgas, jo neko vairāk par VK ziņojumā teikto deputāti neuzzināja, bet uz šīs informācijas pamata jau veikti pirmie aresti. Saskaņas deputāte komisijas deputātiem uzdeva jautājumu: «Šis ir sensitīvs jautājums. Kurš nopludināja informāciju raidījumam De Facto?»

«Es to izdarīju. Vakarnakt sapnī!» atbildēja komisjas deputāts Artuss Kaimiņš, ar ko arī debates noslēdzās.