2020. gada valsts budžeta projektu iecerēts saņemt parlamentā jau 14. oktobrī.

Budžetu akceptēt plānots līdz 18. novembrim, bet diskusijas par tā apmēru un tēriņiem vēl tik ātri nebeigsies, jo vēlmes pārsniedz budžeta prognožu iespējas par veselu miljardu. Šādu scenāriju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē iezīmēja tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. To, ka būs diskusijas par to, kur papildus rast naudu budžetā un kā labāk – efektīvāk sadalīt naudu, kuru iekasēs nodokļos, norādīja parlamentāriešu jautājumi un arī idejas. 

Piemēram, Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvāja atcelt visus nodokļu atvieglojumus, kas kopumā no valsts «maka» izņem apmēram 2,5 miljardus eiro, vienlaikus katram cilvēkam, kuram vajadzīgs valsts atbalsts, piešķirt 200 eiro mēnesī, tādējādi «notērējot» apmēram 700 milj. eiro gadā, taču «pāri» vēl paliktu savi 1,5–1,8 miljardi eiro, kurus tad varētu novirzīt akūtu problēmu risināšanai. Proti, turīgi cilvēki pašlaik izmantojot tos atvieglojumus (piemēram, iegādājoties medikamentus ar samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi utt.), kas būtībā pienāktos tieši tiem, kuriem ir mazākie ienākumi.

DB jau vēstīja, ka, pēc Finanšu ministrijas datiem, 2020. gadā valsts budžetā paredzēti 8,4455 miljardu eiro lieli ieņēmumi, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 7,997 miljardiem eiro ir par 448 milj. eiro vairāk, savukārt pašvaldību budžetos plānoti 1,7532 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 1,6918 miljardiem eiro ir par 61 milj. eiro vairāk. Tajā pašā laikā 2020. gada budžetā tā dēvēto brīvo pieejamo līdzekļu nav, jo tie ir rezervēti ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, un tādējādi fiskālā telpa ir negatīva (mīnus 25 milj. eiro, ko rada Rīgas satiksmes iekļaušana valsts kopbudžeta deficītā.). 

 Proti, pēc Finanšu ministrijas datiem, ministrijas un neatkarīgās iestādes jau uz 2020. gada budžetu papildus vēlas teju vai vienu miljardu (977 miljonus) eiro, savukārt 2021. gada budžetā – 1,84 miljardus eiro un 2022. gadā – jau 2,16 miljardus eiro. Pieprasījums pēc papildu līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem saņemts no Veselības ministrijas, kura vēlas nākamgad papildu 279,4 milj. eiro, 2021. gadā – jau 445 milj. eiro un 2022. gadā – 606,8 milj. eiro. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija vēlas papildu 128,7 milj. eiro 2019. gadā un attiecīgi 185,4 milj. eiro 2021. un 218,8 milj. eiro 2022. gadā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir norādījis, ka valdība nekad nevarēs rast līdzekļus visu ministriju prioritāšu finansēšanai. Kā iespējamie risinājumi būtu strauja nodokļu sistēmas maiņa, pret ko K. Kariņš ir bijis ļoti noraidošs, vai arī straujš ekonomikas uzplaukums. Vienlaikus pēc izdevumu pārskatīšanas ministrijās 2020. gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro, no kuriem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.


Visu rakstu lasiet 5. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.