Nodokļu eksperts, Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners DB godīgi atzīst, ka citas opcijas nav: «Jau vairākus gadus valsts pamatbudžets, no kā arī tiek finansēta veselības aprūpe, ir ar deficītu. Līdz ar to finansēt uz deficīta rēķina vienu no pamatfunkcijām nav loģiski. Lai sabalansētu pamatbudžetu, bez PVN celšanas iztikt nevaram. Esmu par divu procentpunktu palielinājumu, lai PVN pamatlikme būtu 23% apmērā,» vērtē K. Ketners.

Viņš nenoliedz arī otru iespējamo variantu – iekasēt no cilvēkiem fiksētu naudas summu kā veselības apdrošināšanas prēmiju, taču uzreiz retoriski jautā: «Kas ir labāk: uzlikt vairāk patērētājiem pie pirkšanas, vai darbiniekam/darba devējam - pie darbaspēka izmaksām? Jebkurā gadījumā veselība nekavējoši jāfinansē, taču otrais variants būtu papildus slogs ražotājiem un darbiniekiem, kuri valstī vēl palikuši. Turklāt arī tas būtu ar zināmu budžeta līdzfinansējumu, lai līdzsvarotu riskus.» Ar gala lēmumu klajā nāks Finanšu ministrija 1. aprīlī, prezentējot kopējo nodokļu politikas stratēģiju Latvijā.

Visu rakstu Celt PVN - reālākā opcija dāsnākai veselības finansēšanai lasiet otrdienas, 10.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.