Jau vēstīts, ka šī gada pirmie mēneši paies nodokļu politikas ilgtermiņa stratēģijas jautājuma zīmē. Ar to Finanšu ministrijai jānāk klajā 1. aprīlī, ieskaitot paziņojumu par finansējuma avotu universālai valsts obligātās veselības apdrošināšanai, ko akceptēja valdība.

Minētie 350 milj. eiro, kas papildus nepieciešami veselības aprūpei, nav klintī cirsta summa – tā var būt arī mazāka, saka sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns, kurš izvērtējis iespējamos nepieciešamā finansējuma gūšanas avotus. No valsts budžeta ārstniecībai pērn atvēlēti virs 700 milj. eiro, bet, kā uzsver P. Leiškalns, iedzīvotāji no savām kabatām maksāja ap 46% no kopējiem izdevumiem – ap 600 milj. eiro. Normāli, ja šis rādītājs būtu 20%. Lai līdz tam nonāktu, ir «jāpiemet» 350 milj. eiro. Tāpat par normālu tiek uzskatīta situācija, kad ārstniecībai tērē ap 4,5% no IKP vai ap 12%–13% no budžeta. Latvijā šobrīd tie attiecīgi ir ap 3% un virs 9%. «Tātad – šie 350 milj. eiro ir nepieciešami, lai sasniegtu minimumu. Ja iesviedīsim vairāk naudiņas – sliktāk nebūs. Līdz pārfinansētai veselības aprūpei mums vēl ļoti tāls ceļš ejams,» rezumē P. Leiškalns.

P. Leiškalns uzskata: «Problēma slēpjas tajā, ka valstī valda pamatīgs populisms un kreisās noskaņas, tāpēc radikālus risinājumus, kas dotu vismazāko kaitējumu tautsaimniecības attīstībai, politiķi negrib pieņemt.» Un tomēr trīs tādi būtu atrodami. Vispirms ieviešams pilnīgi atsevišķs fiksēts veselības maksājums (ko piedāvā arī Latvijas Banka). «Jautājums, vai valstij par starpniekiem obligāti jāiesaista privātie apdrošinātāji, ir diskutabls. Visdrīzāk, bez tā var iztikt. Taču ideja – no katra strādājošā iedzīvotāja paņemt kaut vai tikai 20 eiro mēnesī – atrisinātu vismaz veselības aprūpes pieejamību.

Visu rakstu Budžetu audzēt,  darba algas – saudzēt lasiet pirmdienas, 9.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.