To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums. 

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzina, ka PVN nodokļu plaisas samazināšanos pēdējo gados ir sekmējuši vairāki faktori. Kopumā to pozitīvi ir ietekmējusi labvēlīgā ekonomiskā situācija valstī, taču liela loma ir arī normatīvo aktu un administratīvo procedūru izmaiņām, kas ieviestas ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros. Tā, piemēram, PVN plaisas samazināšanos tieši pēdējos gados ir sekmējusi reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešana dažādos problemātiskajos segmentos – būvniecības pakalpojumiem un sadzīves iekārtām, dārgmetālu apritei, mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem. 2018. gadā PVN plaisas mazināšanos sekmēja arī samazinātais ar PVN apliekamo darījumu slieksnis, kā arī PVN 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Turklāt PVN plaisu ir mazinājuši arī VID īstenotie preventīvie un uzraudzības pasākumi, tomēr īpaša loma ir tieši pašu problemātisko nozaru iniciatīvai un aktīvajai rīcībai, kas vērsta uz pašsakārtošanos un godīgas konkurences stiprināšanu nozarē.  Pēc VID ģenerāldirekores sacītā, PVN plaisas samazināšanās rezultā valsts budžets papildus saņēmis 24,2 milj. eiro. Savukārt 2019. gada septiņos mēnešos nodokļu kontroles rezultātā novērsti PVN zaudējumi 73 miljonu eiro apmērā. «Tā ir nauda, ko negodīgi uzņēmēji nav saņēmuši,» uzsvēra I. Jaunzeme. Viņa piebilda, ka VID meklēja un meklēs tos, kuri mēģina krāpties ar nodokļiem. «VID darbs ir vērsts uz labprātīgu nodokļu nomaksu, mēs turpināsim strādāt šajā virzienā, un es esmu pārliecināta, ka jau dažos turpmākajos gados šāda pieeja dos būtisku pienesumu valsts tautsaimniecībai,» tā I. Jaunzeme. Savukārt VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča skaidroja, ka nodokļu plaisa 10% apmērā nozīmē to, ka katru desmito eiro nav izdevies iekasēt budžetā. 

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs ir skeptisks attiecībā par tālāku PVN plaisas samazināšanu, jo 2019. gadā un 2020. gadā notiek reversās PVN maksāšanas kārtības daļēja «demontāža». «Proti, ja reversā (valstij PVN budžetā maksā preces pārdevējs, nevis pircējs) PVN maksāšanas kārtība ir bijusi viens no svarīgākajiem faktoriem šī nodokļa plaisas samazināšanā, tad tās atcelšana atkal palielinās PVN plaisas pieauguma riskus,» uzskata J. Taukačs. 

«Interesanti, ka Eiropas Komisija ir atļāvusi ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību IT precēm gan Lietuvai, gan Polijai, kā rezultātā daļa no krāpniekiem varētu «uzrasties» Latvijā,» norāda J. Taukačs. 

Visu rakstu lasiet 6. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.