Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere, balstoties uz Eiropas Komisijas datiem.

Viņa norādīja, ka Latvijā ir nekustamā īpašuma nodoklis (Eiropas Komisijas ieskatā kārtējais nodoklis) un zemesgrāmatu nodeva (Eiropas Komisijas  ieskatā pārējie nodokļi). Visi īpašuma nodokļi % no IKP (2017. gada datiem) Latvija ar 1,1% atrodas pa vidu, jo dārgāka ir Francija ar 4.9% un ES pametošā Lielbritānija ar 4,3%, savukārt Lietuvai tie ir tikai 0,4% un Igaunijai vēl mazāk - 0,3% no IKP.

Īpašuma nodokļi no kopējiem nodokļu ieņēmumiem Latvijā deva 3,6%, kamēr Lielbritānija -12.6%, Francijā - 10.6%, Grieķijā -- 8,3%, kaimiņiem - Lietuvā - tikai 1,3%, bet Igaunijai -- 0,9%.

S. Šķiltere atzīst, ka vērtējot tieši kārtējo (Latvijā nekustamā īpašuma nodoklis) nodokļu īpatsvaru, tad Latvija ar 0,8% ir viena no līderēm, jo atrodas 10 pozīcijā, savukārt Lietuva tie ir 0.3%, bet Igaunijā vēl mazāk - tikai 0,2%.

S. Šķiltere vērsa uzmanību, ka pārējos nodokļos Latvija ar 0,3% ir tālu no ES līderiem -- Beļģijas ar 2,3% un Luksemburgas ar 2,2%, taču jārēķinās, ka citās valstīs ir arī citi tā dēvētie bagātību nodokļi. "Nekustamā īpašuma nodokļa saņēmējas ir pašvaldības, kaut arī tā politiku nosaka Saeima, tādējādi pašvaldību ieņēmumos tiek ieskaitītas arī tās nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kuras vietējā vara piešķir," uzsvēra S. Šķiltere.

Bremzē attīstību

"Nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumi Latvijā ir trīs reizes lielāki nekā Lietuvā un Igaunijā, bet arī šajās valstīs darbojošajiem konkurē Latvijā strādājošie biroju un mājokļu attīstītāji," norādīja Latvijas Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (LNNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Viņš arī atzina, ka ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa mērķi -- iegūt maksimāli  daudz naudas kasē vai arī tam ir kāds cits mērķis. "72% Rīgas iedzīvotāju un teju puse no visā Latvijas cilvēku dzīvo energoneefektīvās padomju laikos būvētos mājokļos, un Latvijā ik gadu uzbūvē tikai līdz 1500 jaunu dzīvokļu, bet Lietuvā ik gadu tiek uzbūvēti 5000 jaunu mājokļu , līdzīgi arī biroju segmentā Rīgā uz vienu cilvēku ir divas reizes mazāk biroja platība neka Tallinā un 1,8 reizes mazāk nekā  Viļņā," tā M. Vanags.

Viņaprāt, NĪN ir jāvērtē arī nekustamā īpašuma attīstības kontekstā -- vai šis nodoklis sekmē nozares izaugsmi. M. Vanags neizprotot situāciju, kad mikrorajonos, kur attīstītāja uzbūvētai jaunai daudzdzīvokļu mājai NĪN ir pat trīs reizes lielāks nekā blakus esošai energoneefektīvai padomju laika daudzdzīvokļu mājai.

Savukārt Latvijas Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses pārstāvis  Ivars Pommers uzskata, ka situācijai būtu jābūt pilnīgi pretējai - vecam, nolaistam īpašumam NĪN būtu jābūt augstākam nekā jaunai, energoefektīvai ēkai. Bez tam dzīvojamo telpu īres tirgus attīstību kavē tas, ka juridiskajām personām, pērkot dzīvokļus, jāmaksā zemesgrāmatas nodeva 6% apmērā no īpašuma vērtības, bet privātpersonām - 2%.