Viņa norādīja, ka, reaģējot uz «Moneyval» iepriekšējo ziņojumu, kurā Latvija saņēma pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību šajā jomā par mazefektīvu, sekoja jauni grozījumi vairākos likumos, kā rezultātā diezgan agresīvā veidā tika realizēta patieso labuma guvēju atklāšana. Vienlaikus ir atstāta atvērta opcija atsevišķiem komersantiem, tā teikt, nerast veidu, kā nonākt pie patiesā labuma guvēja, bet, protams, pierādot, ka ir izdarīti visi nepieciešamie un iespējamie soļi, bet nav iespējams noskaidrot šo patiesā labuma guvēju.

«Tad, kad šie grozījumi tika veikti, vairāk nekā 900 komersantiem bija neatklāti patiesie labuma guvēji, bet šobrīd šis skaitlis ir ievērojami krities -, ja nemaldos, pašlaik ir mazāk nekā 300 komersantu, kas nav norādījuši patieso labuma guvēju. Noteikti ir redzams liels progress. Tāpat jāpiebilst, ka nav arī masveidā uzsāktas uzņēmumu likvidācijas. Kopumā varētu teikt, ka ar diezgan agresīvu juridisku metodi ir panākts efekts palielināt caurskatāmības principu komersantu patieso labuma guvēju atklāšanai,» sacīja Cakare.

Skaidrojot, kādi varētu būt gadījumi, kad tiešām nav iespējams noskaidrot komersanta patieso labuma guvēju, EY asociētā partnere atzīmēja, ka minētais regulējums ir attiecināms uz visām juridiskajām personām un uzņēmējdarbības formu Latvijā ir ļoti daudz.

«Pirmās uzņēmējdarbības formas, kas nāk prātā, ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrība (AS), taču bez šīm ir vēl daudzas citas - dažādas personālsabiedrības, biedrības, nodibinājumi u.c. Tajās iesaistīto personu loks ir ļoti liels, nevienai no iesaistītajām personām nepieder vairāk par 25% kapitāldaļu, iesaistīto personu loks ir ļoti mainīgs,» klāstīja Cakare.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šādi gadījumi ir kārtīgi jāpamato ar attiecīgu dokumentāciju un būs par maz, ja komersanta valdes loceklis vienkārši uzrakstīs vēstuli, ka nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju. Jāņem arī vērā, ka nepieciešamības gadījumā Uzņēmumu reģistrs var pieprasīt papildu informāciju, lai gūtu pārliecību, ka tiešām patieso labuma guvēju tiešām nav iespējams noskaidrot.

Taču šādi gadījumi esot ļoti reti. «Lai cik dažādas būtu uzņēmējdarbības formas, kaut kāda kontrole būs jebkuram komersantam. Likums arī paredz, ka augstāko kontrolējošo institūciju vai amatpersonu ir jānorāda. Līdz ar to gadījumi, kad nav iespējams nonākt pie viena patiesā labuma guvēja, ir tiešām ļoti reti,» sacīja EY asociētā partnere.

Viņa arī atgādināja, ka sods par nepatiesas informācijas sniegšanu Uzņēmumu reģistram var būt pietiekami smags - brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

«Moneyval» pērn noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. «Moneyval» Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patieso labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.