To liecina Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam izskatīšanas gaita Ministru kabineta komitejā. Par šajā projektā ietverto un tā īstenošanu vēl gaidāmas cīņas Saeimā.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina skaidro, ka šogad tiek plānots pabeigt darbu pie administratoru uzraudzības, savukārt 2017. gadā strādāt pie kreditoru iespējām izvēlēties administratoru, ja viņus neapmierina tiesas ieceltais rindas kārtībā. Paredzēts, ka attiecīgs likumprojekts valdībā tiks iesniegts līdz 2017. gada 1. jūnijam. Sākotnēji tiesnesis iecels administratoru, kura kārta pienākusi, savukārt tad, kad tiesa būs atzinusi leģitīmo kreditoru kopumu, tie varēs neakceptēt ieceltā administratora sagatavoto rīcības plānu un iecelt citu – savu administratoru, kuram uzticas un kurš varētu īstenot to, ko uzskata par vajadzīgu leģitīmie kreditori. «Strīdus par kreditoru leģitimitāti izskata tas pats tiesnesis, kurš atzinis uzņēmumu par maksātnespējīgu, tādējādi veicinot ne tikai tiesas uzraudzību, bet arī atbildību,» skaidro L. Medina. Tādējādi kreditori par administratoru varēs iecelt arī personu, kura nav sertificēts administrators, piemēram, zvērinātu revidentu, zvērinātu advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju, kuri izrādījuši interesi veikt administratora pienākumus, bet kuriem tā nav pamatnodarbe. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka piedāvājums paredz nozīmīgu reformu, lai atjaunotu kreditoriem iespējas uzticēties maksātnespējas procesam un stiprināt tiesu lomu šajos procesos.

Visu rakstu Grib pagriezt maksātnespējas kuģi lasiet 17. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.