Gan Latvijas Bankas pētījumi, gan OECD informācija, gan Dienas Biznesa apkopotā informācija liecina vienu – mazie novadi, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000 cilvēku, ir nerentabli, nespēj investēt un turpina zaudēt iedzīvotājus.

Mazās pašvaldības nespēj piesaistīt investīcijas, kas rada tālākas sekas. Proti, Latvija nākotnē var iegūt pensionāru novadus, kuros faktiski nav ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un katastrofāli pieaug sociālās aprūpes izdevumi.


20190924-0901-gr2.jpg


Mazo pašvaldību skaits pēc pesimistiskiem Eurostat datiem 2040. gadā Latvijā sasniegs 45% no visu pašvaldību skaita, bet pēc teritorijas iznāk, ka lielākā daļa valsts nespēs domāt par attīstību, iedzīvotāju piesaisti, darbavietām.


20190924-0902-gr1.jpg


Latvijas Banka ir pētījusi Latvijas novadu demogrāfiskās tendences un to ietekmi uz pašvaldību administratīvajiem izdevumiem, un galvenais secinājums neatšķiras no Dienas Biznesa neatkarīgi iegūtajiem faktiem, pētot mazo pašvaldību budžetus. Proti, mazajās pašvaldībās praktiski nav paredzēti izdevumi attīstībai. Visi līdzekļi tiek iztērēti pārvaldei, turklāt ir novērojams kapacitātes trūkums Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistē.

Saeima ir izdarījusi izvēli - 119 Latvijas pašvaldības vietā veidot 36 pašvaldības, administratīvi teritoriālo reformu noslēdzot pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Pašreizējās administratīvi teritoriālās reformas rezultāts būs vēl plašāka mēroga urbanizācija, t.i., iedzīvotāji turpinās pārcelties uz attīstības centriem, bet pašvaldību statistikā šis fakts vairs neparādīsies, jo iedzīvotāju skaits vienas lielas pašvaldības mērogā mainīsies daudz lēnāk un neparādīs atsevišķu ciemu pārvēršanos aramzemē.

20190924-0903-gr3.jpg



Visu rakstu lasiet 24. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.