To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne. 

LZRA nav saprotama plānoto likuma grozījumu nepieciešamība un pamatojums, jo, piemēram, Vācijā, Lietuvā un citās ES valstīs zvērinātu revidentu pratināšana ir iespējama tikai un vienīgi ar tiesas sankciju. Arī Latvijā līdz šim 25 gadus pastāvēja tieši šāda kārtība, kas tika noteikta Revīzijas pakalpojuma likumā - ja lietas izmeklēšanai ir nepieciešamas zvērināta revidenta liecības vai darba materiāli, tad tam ir nepieciešams tiesas nolēmums. Minēto iemeslu dēļ LZRA uzrakstījusi vēstules Saeimas deputātiem un cer uz parlamentāriešu izpratni par situāciju.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness: 

Kāda ir pašreizējā situācija?

Ir sagatavoti grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, lai jebkura resoriskā iestāde, kas veic lietas izmeklēšanu, var nopratināt zvērinātu revidentu, nepieciešamības gadījumā izņemot darba lietas, t.sk. elektroniskos datu nesējus, taču šādā gadījumā atklāts paliek jautājums, kādas ir zvērināta revidenta iespējas nodrošināt Komercnoslēpuma aizsardzības likuma prasības – saglabāt konfidencialitāti par revidējamo un citu klientu komercnoslēpumu, kas nenoliedzami nonāk zvērināta revidenta rīcībā, veicot revīzijas. Tāpat piedāvātie grozījumi atļauj noklausīties zvērinātu revidentu telefona sarunas, lasīt e-pastus bez jebkādām tiesas sankcijām.

Pašlaik zvērinātu revidentu var nopratināt, kā arī veikt citas procesuālās darbības tikai ar tiesas nolēmumu, ko var saņemt tikai konkrēta kriminālprocesa ietvaros. Jaunā kārtība nozīmē, ka par pakāpi pazemināsies revidēto uzņēmumu komercnoslēpumu aizsardzība un palielināsies šīs informācijas izpaušanas risks. Jāsaprot, ka zvērinātu revidentu dokumentācija par katru revidēto uzņēmumu tiek glabāta nevis papīra, bet gan elektronisko dokumentu formātā un jebkura resora izmeklētāji pēc grozījumu stāšanās spēkā bez tiesas sankcijas varēs izņemt datu nesējus, kuros ir informācija par visiem revidētajiem uzņēmumiem, nevis to vienu, kura darbība viņus ir ieinteresējusi. Šādā situācijā nav iespējams fiziski nodrošināt, ka izmeklētājam ir pieeja tikai konkrētajai, ar lietu saistītajai informācijai. 

!Faktiski zvērinātu revidentu klientu komercnoslēpumi varēs nonākt jebkura resora izmeklētāja rīcībā, bet kas ar tiem notiks tālāk, uz to nav saņemta neviena atbilde. 

Savā ziņā piedāvātās normas ir pretrunā Komercnoslēpuma aizsardzības likuma normām. Piemēram, lietai nonākot līdz tiesai, ar tajā esošajiem materiāliem, t.sk. ar visiem tajā esošajiem piegādes līguma nosacījumiem, pašizmaksas un cenu veidošanu u.tml. varēs iepazīties visi interesenti. Būtībā tā ir ierobežotas informācijas izpaušana, jo, lietai nonākot tiesā, šāda veida informācija zaudē ierobežotas pieejamības statusu. Tieši ar mērķi brīdināt Saeimas deputātus par pretrunām, kas radīsies, pieņemot sagatavotos likuma grozījumus, ir nosūtīta attiecīgā vēstule ar skaidrojumiem, kāda ir esošā situācija, kāda tā varētu būt, un arī izklāstītas prognozējamās šo grozījumu sekas.

Kāda ir sagatavoto grozījumu iniciatoru motivācija?

Oficiālā motivācija ir viena – tā esot OECD rekomendācija saistībā ar ārvalstu personu kukuļošanu. Taču, tā kā attiecīgās normas uz gadījumiem par kukuļošanu, naudas atmazgāšanu jau ir likumā noteiktas, bet visās pārējās lietās zvērināta revidenta pratināšanai bija vajadzīgs tiesas nolēmums, tad tika izstrādāti šie grozījumi. 

!Tas ir ļoti pārsteidzoši un pat sākotnēji īsti neticami, ka tāda organizācija kā OECD iesaka atcelt vajadzību pēc tiesas lēmuma zvērinātu revidentu pratināšanai, sarakstes lasīšanai, sarunu ierakstīšanai, datu nesēju izņemšanai. 

Vēl jo vairāk neizprotami liekas šāda rekomendācija, ja tādā OECD valstī kā Vācija izmeklētāja saruna ar zvērinātu revidentu vispār ir iespējama tikai pēc tiesas nolēmuma, ko var iegūt tikai tad, ja izmeklētājiem patiešām ir būtiski fakti, nevis tikai un vienīgi aizdomas. To arī skaidri un nepārprotami atzīst Finanšu ministrija Revīzijas pakalpojumu likuma grozījumus pavadošajā anotācijā.

Vēl viena argumentācija šādu grozījumu nepieciešamībai bez OECD rekomendācijām ir ēnu ekonomikas mazināšana – apkarošana, bet zvērināti revidenti ir tieši tie, kuri ar savu darbību arī mazina ēnu ekonomiku.

Visu interviju lasiet 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.