Lai arī pašreizējā valdība, īstenojot nodokļu reformu, solīja nākamos trīs gadus – 2018.–2020. – šajā jomā neko nemainīt, tomēr pašlaik nav skaidrs, vai esošā valdība «noturēsies» un tās vietā nenāks jauna, kurai būs «akūta» nepieciešamība veikt tā dēvētās pēdējā brīža izmaiņas, kā tas ir bijis pieredzēts iepriekš, kad teju dažas dienas pirms gadu mijas notiek fundamentālas izmaiņas. Visiem vēl labā atmiņā ir jezga ap minimālā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) no 2017. gada, kas īsi pirms stāšanā spēkā tika atcelts. Pašlaik Saeimā tiek likti punkti par vienotā nodokļu nomaksas konta izveidi no 2021. gada, tādējādi būtībā var uzskatīt, ka šāds ieviešanas termiņš ir pietiekami ilgs, lai visi ieinteresētie spētu tā iedzīvināšanai sagatavoties.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-2oktobra-numurs

Portālā manabalss. lv ir uzsākta parakstu vākšanas iniciatīva par savlaicīgām nodokļu un nodevu izmaiņām, kuru atbalsta arī daudzi uzņēmēji, tostarp IT kompānijas SIA Visma Enterprise produktu vadītājs Artūrs Ernštreits. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji cer, ka vismaz nākamās Saeimas deputāti ņems vērā šos ieteikumus, nodokļu likumos neveiks straujus grozījumus, pirms tam par tiem neveicot plašas konsultācijas, vienlaikus tiem tiktu noteikts saprātīgs spēkā stāšanās termiņš. Vēl citi uzskatīja, ka ideja ir tikai sapnis, par ko uzņēmēji esot sapņojuši gadiem, bet līdz šim tas tā arī neesot pilnībā piepildījies, kaut arī vismaz nodokļu reformas kontekstā Saeima rīkojusies adekvāti un lēmumus pieņēmusi savlaicīgi, bet problēmas radījušas valsts iestādes.

Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams visiem nodrošināt iespēju sagatavoties nodokļu un nodevu radītajām izmaiņām, tādējādi šādas izmaiņas stātos spēkā ne ātrāk kā četrus mēnešus kopš grozījumu izdarīšanas vai informācijas publicēšanas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Kaut arī nodokļu reformas likumu grozījumi tika akceptēti pērnā gada jūlija nogalē un izsludināti jau 2017. gada augustā, to iedzīvināšanai (pēc nepilniem pieciem mēnešiem) ar 2018. gada 1. janvāri vai reālu piemērošanu gadījumā ar jauno uzņēmumu ienākuma nodokli pagāja teju 11 mēneši, tomēr svarīgas nianses konkrēto apveidu ieguvušas tikai pērn novembrī–decembrī, kad arī varēja uzsākt attiecīgās programmatūras (tās izmaiņu) izstrādi. «Jā, likumdevēji nodokļu reformas rāmi, atšķirībā no citām reizēm, akceptēja ļoti savlaicīgi, bet problēma ir detaļās, jo šo likumdevēju rāmi piepilda attiecīgi MK noteikumi (vai to grozījumi) par konkrēto nodokļu normu piemērošanu, kuri «atradās» novembrī–decembrī, bet datu apmaiņas formāti (EDS sistēmā) kļuva zināmi vien 6. decembrī jeb 25 dienas līdz spēkā stāšanās brīdim,» stāsta A. Ernštreits. Viņš atgādina, ka cilvēks, kuram ar konkrētajām lietām jāstrādā, īsti nesaprot, kāds tad ir tas fināla variants. «Valsts ieņēmumu dienests centās, jo rakstīja, – ja būs šāda redakcija, tad būs šitāds formāts, ja būs tāda redakcija, tad – tāds formāts, bet uzņēmēju pusē informācijas bija ļoti daudz, taču skaidrības maz,» uz jautājumu par nodokļu administrācijas lomu atbild A. Ernštreits. Viņš atzīst, ka bija grāmatveži, kuri centās iedziļināties visās detaļās, bet otra kategorija ieņēma nogaidošu pozīciju – kad pieņems, tad sāksim pētīt. Vairāki DB aptaujātie grāmatveži norādīja, ka darba apjoms būtiski pieaudzis tieši tāpēc, ka daudzi praktiskās piemērošanas jautājumi ilgstoši bijuši tīti miglā.

Visu rakstu Grib apturēt grozījumu «šturmēšanu» lasiet otrdienas, 2.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.