Indeksa vērtība 173,9 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi 2016. gadā bija par 73,9% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Gada laikā MPI pakāpeniski pieaudzis no 166 pirmajā līdz 186 ceturtajā ceturksnī. Pērn pieejamības uzlabojuma pamatā bija algu kāpums par 4.6% un hipotekāro kredītu procentu likmju kritums par 19 bāzes punktiem. Arī vidējo dzīvokļu darījuma cenu dinamika bija labvēlīga mājokļu pieejamībai.

Piemēram, jaunajos projektos mikrorajonos, piedāvājumā bija pieejams būtisks skaits relatīvi lētu dzīvokļu, un cilvēki, protams, šos dzīvokļus aktīvi iegādājās. Tā kā darījumi notika ar lētākiem mājokļiem, vidējās darījumu cenas nedaudz samazinājās. Bet kopumā nekustamā īpašuma tirgū novērojams cenu kāpums visos segmentos. Piemēram, sērijveida dzīvokļos mikrorajonos cenas pieauga par 6%.

«Turpinot pēdējo četru gadu tendenci, arī 2016. gadā mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojās. To veicināja gan algu kāpums, gan sarūkošās kredītu procentu likmes. Neskatoties uz būtisku uzlabojumu mājokļu pieejamībā, aktivitāte tirgū saglabājās mērena, salīdzinot ar kaimiņiem. Kas tam par iemeslu? Pirmkārt, jāmin iedzīvotāju noskaņojums. 2016. gada otrajā pusē strauji krita iedzīvotāju noskaņojuma rādītājs un paātrinājās mājsaimniecību uzkrājumu  gada izaugsme, gada beigās sasniedzot 8.8%. Proti, mājsaimniecības veido uzkrājumus un aizņemas diezgan kūtri. Tas, visticamāk, bija saistīts gan ar nedrošību par ekonomikas veselību, gan neskaidrību par iespējamām nodokļu pārmaiņām. Otrkārt, iemesls varētu būt plaisa starp iedzīvotāju vēlmēm un piedāvājumā esošajiem dzīvokļiem, proti, iedzīvotājuprāt,  kvalitatīvu un par atbilstošu cenu dzīvokļu trūkums. Treškārt, šķērslis varētu būt nepietiekami ienākumi, īpaši pierādāmi ienākumi. Aplokšņu algas ierobežo iespējas kvalificēties kredīta saņemšanai,  saka Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.
 
Tallinā vidējais MPI pērn bija 152.7. MPI pieaugumu gada laikā sekmēja par dzīvokļu cenām straujāks algu kāpums. Savukārt Viļņā dzīvokļu cenu kāpums pārsniedza algu izaugsmi, un MPI samazinājās līdz 128.4.
 
Pērn laika posms, kas standarta mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, noslīdēja zem divu gadu atzīmes un bija 23,4 mēneši. Tas ir par diviem mēnešiem mazāk nekā 2015. gadā. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tad, ja mājsaimniecībai ir vienlaikus jāmaksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita.

Viļņā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai pieauga par vienu  mēnesi, un pērn bija trīs gadi un viens mēnesis. Tallinā tas samazinājās par trijām nedēļām līdz 28.7 mēnešiem.