Tomēr, kā norāda Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, Latvijā izaugsme joprojām būs viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Tas nodrošinās arī darba samaksas kāpumu tautsaimniecībā un bezdarba mazināšanos.

Inflācijas tendences pērn Latvijā atbilda Latvijas Bankas iepriekš prognozētajām. 2012. gadā inflācija saglabājās zema, ar krituma tendenci visa gada garumā. Arī darba algas pieauga mēreni, kas neradīja pieprasījuma spiedienu uz cenām. Gada pēdējos mēnešos stabilizējās svarīgāko pasaules izejvielu cenas.

Kopumā gada vidējo inflāciju 2013. gadā LB prognozē 2% apmērā. To galvenokārt noteiks piedāvājuma puses faktori. Pirmkārt, pašlaik stabilizējušās naftas un pasaules pārtikas cenas nepārsniedz to līmeni, kāds bija 2012. gada sākumā. Stabilizējoties pasaules energoresursu cenām, arī iekšzemes energoresursu ražotāji pašlaik nenāk klajā ar jauniem tarifu projektiem, uzsver I. Rimsēvičs.

Tajā pašā laikā, iespējams, ka ienākumu līmeņa pieaugums, ņemot vērā bezdarba līmeņa samazināšanos un algu pieaugumu, un ar to saistītais mazumtirdzniecības apgrozījums kāpums, kas varētu iezīmēties šī gada otrajā pusē, varētu izraisīt nelielu spiedienu uz cenu pieaugumu gada nogalē.

Lai gan iepriekš ārējā vide kopumā ir attīstījusies labāk kā gaidīts, saglabājas daudzi riski. Nav šaubu, ka vairākām eiro zonas valstīm priekšā stāv ilgs atkopšanās process, norāda I. Rimšēvičs. Eiropas Centrālās bankas darbība ir novērsusi daudzus riskus un situācijas tālāku pasliktināšanos, bet tomēr ne ECB, ne šo valstu valdību rīcībā nav nekādu brīnumlīdzekļu, kas nodrošinātu strauju izaugsmi tuvākajā laikā. Ekonomiskā atkopšanās pēc banku krīzes un tai sekojošā parādu līmeņa mazināšanās vienmēr ir ilga.

Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā būtisks ārējā pieprasījuma kāpums pēc Latvijas eksporta nav sagaidāms. Latvijas uzņēmumi gan līdzīgos apstākļos ir pierādījuši, ka spēj sekmīgi darboties un palielināt eksporta tirgus daļas. Tomēr optimismu nedaudz mazina pašlaik notiekošās pārmaiņas globālajā konjunktūrā, kas nav labvēlīgas Latvijas uzņēmumiem, uzsver LB pārstāvis.

Otrkārt, vājā ārējās vides izaugsme, kā arī Latvijas uzņēmumu pārstāvju bažas par pieprasījuma vājināšanos ir veicinājusi veselu virkni investīciju lēmumu atlikšanu, un tas jau bija novērojams 2012. gada otrajā pusē. Līdz ar to, visticamāk, arī 2013. gadā investīciju pieauguma temps mazināsies, paredz I. Rimšēvičs, piebilstot, ka to papildus ietekmēs arī atsevišķu Kohēzijas projektu realizācijas kavēšanās.

Treškārt, kreditēšanas attīstībā joprojām novērojama kopējā banku kredītportfeļa samazināšanās. Un, lai arī uzņēmējdarbības rādītāji pašlaik uzlabojas, kreditēšanas pieauguma tempa atsākšanos mēs sagaidām vien 2013. gada beigās. Proti, gada kāpums kredītportfelim varētu parādīties tikai nākamgad, bet uzņēmumiem izsniegto kredītu pieaugumu varētu redzēt jau šī gada beigās, uzsver LB.