Viņa norādīja, ka šobrīd Eiropai ir kopējs izaicinājums - iedzīvotājiem ir lieli uzkrājumi, taču pārāk liela daļa šo līdzekļu glabājas banku kontos vai produktos, kas pelna ļoti maz. Šiem uzkrājumiem būtu aktīvāk jāstrādā Eiropas labā - konkurētspējai, inovācijām, aizsardzībai, zaļajiem mērķiem un straujajai mākslīgā intelekta revolūcijai, kas pārveido valstu ekonomikas.

Premjere pauda atbalstu patiesi vienotai Eiropas kapitāla tirgus idejai un uzsvēra, ka ir nepieciešami Eiropas līderu lēmumi, lai to ieviestu pēc iespējas ātri. Viņa piebilda, ka šobrīd Eiropas uzņēmumiem pieejamās finansēšanas iespējas joprojām ir pārāk ierobežotas.

Piemēram, riska kapitāla apmērs ASV, rēķinot kā daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir desmitkārt lielāks nekā Eiropā. Šī plaisa kavē inovācijas, ierobežo izaugsmi un nostāda Eiropu neizdevīgā situācijā. Siliņa norādīja, ka iemesls Eiropas atpalicībai ir sadrumstalotie kapitāla tirgi.

Siliņa arī teica, ka Latvijas mājsaimniecības banku kontos tur apmēram 12 miljardus eiro, kas ir liels neizmantotais potenciāls. Lielākai daļai šo līdzekļu būtu jānonāk produktīvos ieguldījumos - uzņēmumu akcijās vai obligācijās un fondos, kas atbalsta uzņēmumus un ilgtermiņa izaugsmi.

Premjere arī norādīja, ka Baltijas uzņēmumu obligāciju tirgus aug, un 2025. gadā līdz oktobra beigām emitēti vērtspapīri gandrīz 1,6 miljardu eiro apmērā, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms gada.

Siliņa uzsvēra, ka Latvijā darāmā joprojām ir daudz, jo īpaši akciju tirgus attīstībā - Latvijas biržas kapitalizācija joprojām ir zema, un tas ierobežo uzņēmumu izaugsmi.

Kā būtisku soli Siliņa minēja valsts kapitālsabiedrību daļēju kotēšanu biržā. Viņa uzsvēra, ka tas nav tikai par naudas piesaisti, bet uzlabo caurskatāmību, pārvaldību un konkurētspēju. Turklāt tas arī sniedz cilvēkiem vairāk iespēju ieguldīt.

Siliņa uzsvēra, ka valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ir jāiekļauj Latvijas ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā. "Daudzu gadu garumā mūsu reģions galvenokārt balstījies uz banku kreditēšanu. Mēs zinām, ka bankas vienmēr būs svarīgas, bet kapitāla tirgum ir jāaug tām līdzās," teica premjere.

Viņa skaidroja, ka arī uzņēmumiem būtu jāizvērtē visas kapitāla tirgus iespējas - obligācijas, akcijas. "Tikai strādājot kopā, mēs varam mazināt atpalicību no attīstītākiem tirgiem un veidot spēcīgu investīciju vidi Baltijā," teica Siliņa, piebilstot, ka valdības uzdevums ir nodrošināt prognozējamu politiku, skaidrus noteikumus un uzņēmējdarbības vidi, kas atbalsta inovācijas un ilgtermiņa ieguldījumus.

Ministru prezidente norādīja, ka tas ietver arī atbalstu mākslīgā intelekta ieviešanai, mākslīgā intelekta balstītiem biznesa modeļiem un digitālajām finansēm, kas noteiks nākamās desmitgades izaugsmi. Kapitāla tirgi būs izšķiroši šīs transformācijas finansēšanai.
Siliņa arī piebilda, ja vēlamies, lai Baltija saglabā konkurētspēju, ir jānodrošina, ka uzņēmumi spēj turēt līdzi mākslīgā intelekta laikmetam. Un kapitāla tirgi ir būtiski, lai dotu tiem nepieciešamo mērogu.