Lai mazinātu nenomaksāto parādu apmēru, Latvijā ir jāstiprina iedzīvotāju finanšu pratība, taču arī uzņēmumiem, kuri sniedz aizdevumus vai pārdod preces un pakalpojumus uz pēcapmaksu, daudz nopietnāk jāpievēršas klientu finanšu situācijas izpētei, intervijā atzina maksājumu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" izpilddirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.

Viņa norādīja, ka arī pētījumos ir redzams, ka valstīs, kur finanšu pratība ir augstākā līmenī, piemēram, Zviedrijā, Šveicē, Vācijā, iedzīvotāji ne tikai labāk prot pārvaldīt savus ikdienas tēriņus, bet arī daudz vairāk spēj uzkrāt nākotnei. Un otrādi - valstīs, kuru iedzīvotājiem ir zemāks finanšu pratības līmenis, pastāv tendence neveidot uzkrājumus vai uzkrāt mazāk.

"Viens no mūsu pakalpojumiem ir arī parādu atgūšana. Visbiežāk šādos gadījumos mēs redzam, ka cilvēki ir pārvērtējuši savas iespējas - gan savu finansiālo situāciju, gan to, kādēļ viņiem bija nepieciešama konkrētā prece uz pēcapmaksu un kā par to pēc tam norēķināties. Tomēr tā ir tikai viena medaļas puse. Otrā pusē ir uzņēmumu atbildība, jo arī tiem daudz nopietnāk būtu jāpārliecinās par cilvēku finansiālo situāciju un spēju samaksāt," uzsvēra Valeika.

Viņa atzina, ka visbiežāk nākas saskarties ar nepilnvērtīgu kredītspējas izvērtēšanu nebanku sektorā un pakalpojumu sektorā. Bieži vien pakalpojumi tiek sniegti, balstoties uz vēsturisku informāciju par uzņēmumiem vai privātpersonām, to regulāri neatjaunojot, nepārbaudot.
"Mūsu pētījums liecina, ka, piemēram, kredītreģistra datubāze tiek izmantota ļoti maz - to dara 15% Latvijas uzņēmumu, kuri sniedz aizdevumu vai pēcapmaksas pakalpojumus. Tas ir divreiz mazāk nekā vidēji Eiropā. Kādēļ tas netiek darīts, es neuzņemšos atbildēt, bet ir redzams, ka Latvijā tas tiešām nav pietiekami izmantots instruments," uzsvēra "Intrum" pārstāve.

Viņa arī norādīja, ka klientu maksātspējas izpētē ir jāiegulda resursi. "Tādēļ es teikšu, ka daudzi uzņēmumi šajā punktā pārrēķinās. Daudzi nesaprot, ka finansiāli izdevīgāk ir ieguldīt resursus savu klientu izpētē un tikai tad pārdot preces un pakalpojumus uz pēcapmaksu, nekā pēc tam pūlēties atgūt parādus," pauda Valeika.

Jau vēstīts, ka "Intrum" Eiropas finanšu labklājības barometrs liecina, ka pēdējā gada laikā uzlabojusies Latvijas iedzīvotāju rēķinu maksāšanas disciplīna, bet joprojām vairāk nekā trešdaļa jeb 34% pēdējo 12 mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu. No tiem iedzīvotājiem, kuri pēdējā gada laikā ir kavējuši rēķina apmaksu, 41% atzinis, ka to dara regulāri.