Viņš norādīja, ja uzņēmums, kas ir klasificēts un iekļaujams vispārējās vadības sektorā, kā piemēram, Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», strādā ar zaudējumiem, šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot valsts budžetu, tādējādi plānots veikt izmaiņas regulējumā, nosakot, ka šādi uzņēmumi nedrīkst strādāt ar zaudējumiem.

«Ja kāds uzņēmums, kas ir klasificēts un tiek ieskaitīts vispārējā valsts parādā, strādā ar zaudējumiem, mums šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot budžetu. Tātad par šiem līdzekļiem mēs nedrīkstam plānot nākotnes attīstību. (..) Nāksies pieņemt ļoti drastiskus likumus, kas paredz, ka uzņēmumi, kuri ir šajā sarakstā un tiek uzskatīti par valsts parāda daļu, nedrīkst strādāt ar zaudējumiem,» sacīja Reirs.

Tāpat ministrs atgādināja, ka 2020.gada valsts budžets būs līdz šim lielākais un sasniegs 10 miljardus eiro.

Savukārt prioritātes, pēc Reira teiktā, nākamā gada budžetā nemainīsies un joprojām būs veselība, izglītība un drošība. «Mēs strādājam pie tā, lai finansējums tiktu atrasts. Mēs esam ceļa sākumā. Budžets ir jāiesniedz Saeimā 15.oktobrī un, es domāju, ka mēs spēsim nodrošināt, lai visas prioritātes tiktu vēl pie papildus līdzekļiem,» teica ministrs.

Tāpat Reirs atzīmēja, ka ikviens budžets ir kompromiss. «Katra gada un pat katras valsts budžets ir kompromiss. Pat visbagātāko valstu budžetos tiek meklēti kompromisi, jo vienmēr vajadzības ir lielākas nekā iespējas,» teica Reirs.

Jau ziņots, ka, pēc ES kritērijiem «Rīgas satiksme» ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro.

Šogad aprīlī noslēdzās tā dēvētā klasifikācijas procedūra par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sagatavoto 2018.gada vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju. Iepazīstoties ar šo informāciju, ES statistikas birojs «Eurostat» vērsa uzmanību uz atsevišķu publiskā transporta pakalpojumu sniedzēju sektoru klasifikāciju. Atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, ar ko tiek apkopota statistika par ES dalībvalstu fiskālajiem radītājiem, «Rīgas satiksme» ir klasificējama vispārējās valdības sektorā.

«Pēc ekonomiskās būtības tā nevar tikt uzskatīta par tirgus ražotāju, respektīvi, par tirgus ražotāju nevar būt tāda komercsabiedrība, kas ieguvusi tiesības darboties un sniegt pakalpojumus sabiedrībai bez atvērta konkursa, kā arī, kas darbojas monopolstāvokļa apstākļos konkrētā reģionā, vienlaicīgi lielāko daļu no komercsabiedrības ieņēmumiem veido maksājumi no vispārējās valdības, šajā gadījumā - Rīgas pašvaldības,» skaidroja FM.

«Rīgas satiksme» ir iekļaujama valdības sektorā pēc diviem kritērijiem, proti, vairāk nekā 50% uzņēmuma ieņēmumu ir pašvaldības dotācijas, kā arī «Rīgas satiksme» ir ierobežota savos lēmumos, jo uzņēmums īsteno politiskus - Rīgas domes - lēmumus.

Formāls lēmums no «Eurostat» un CSP par «Rīgas satiksmes» iekļaušanu vispārējās valdības sektorā pašlaik vēl nav pieņemts, bet lēmums ir sagaidāms šā gada beigās un ietekmēs 2020.gada valsts fiskālos rādītājus, tostarp vispārējās valdības budžeta bilanci. Līdz ar to FM ir ņēmusi vērā šo ietekmi pieejamās fiskālās telpas aprēķinā.