Konferences laikā izskanēja prognozes, ka nākamajā gadā kreditēšanas apjomi varētu būt lielāki, taču M. Zemītis uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijas bankās ir grūti atvērt kontus, cerības uz kreditēšanas apjomu pieaugumu ir tikai gadījumā, ja Moneyval sniedz pozitīvu atzinumu. 

"Ja pat Islande pelēkajā sarakstā tiek ielikta par veciem grēkiem, tad arī ar Latviju var notikt dažādi," viņš raizējas. Pēc M. Zemīša domām, riski ir ļoti lieli, un, ja negatīvais scenārijs realizējas, tad pozitīvie signāli, par ko patlaban runājam, var tikt nullificēti. Nesen viņš viesojies Serbijā, kura iekļauta šajā sarakstā, un novērojis, ka valstī strādājošajiem uzņēmumiem kredītu procentu likmes ir ļoti nepatīkamas.

Citi diskusijas dalībnieki gan nav tik skeptiski, uzsverot, ka, protams, negatīva atzinuma gadījumā izaugsme varētu būt apgrūtināta, taču esam darījuši daudz un pastāv cerība uz pozitīvu atzinumu. 

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka norises finanšu tirgos, visticamāk, neatcels ārvalstu uzņēmumu plānus mūsu valstī celt ražotnes, līdz ar to nevajadzētu celt paniku.

Arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds piebilst, ka Islandē notiekošais nav armagedons. "Protams, ir negatīvi efekti, piemēram, uzņēmēji, kas strādā ārpus Islandes un kuriem ir konti bankās ārpus Islandes, atsevišķās bankās saskaras ar ierobežojumiem, un viņi vairs nav gaidīti atsevišķu banku sarakstos. Tāpat bankām ir grūti atvērt korespondējošos kontus ASV dolāros. Bet vienlaikus nevajag pārspīlēt un teikt, ja mēs tur būsim, tad viss - gaisma dziest,"  viņš iesaka.

Tomēr M. Zemītis uzsver arī reputācijas problēmas, kas saistītas ar šo lēmumu, kā piemēru minot iepriekšējos notikumus. "Ja "Financial Times" piecas dienas raksta par korupciju Latvijā, tad tas neatstāj pozitīvu iespaidu uz investoriem, kas skatās uz Latviju un citām valstīm, lemjot, kur izvietot savas ražotnes,"  viņš atzina.