Eirozonas ekonomika stiprinās ātrākos temps nekā pirms tam ticis gaidīts, naudas tirgos situācija uzlabojas, šodien pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) augusta sanāksmes paziņojis tās prezidents Žans Klods Trišē.

Ž. K Trišē arī norādīja, ka pagaidām jau pieejamie šā gada trešā ceturkšņa ekonomikas dati esot labāki nekā gaidīts. Trišē kungs pozitīvi izteicās par nesen publicētajiem banku stresa testa rezultātiem, kā arī aicināja eiro zonas valdības veikt reālas budžetu konsolidācijas. Tomēr kopumā ECB tuvākajā laikā sagaida mērenu, bet nevienmērīgu eiro zonas ekonomikas izaugsmi. Tāpat ECB turpinās darīt visu, lai eiro zonā saglabātu cenu stabilitāti. Augstā amatpersona arī norādīja, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ir atbilstošas eiro zonas ekonomikas veselībai.

«ECB preses konference bija samērā neitrāla, jo optimistiski paziņojumi mijās ar brīdinājumiem par riskiem. Eiro cena preses konferences laikā svārstījās nedaudz virs 1,32 ASV dolāru atzīmes,» piebilst Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš.

Jānorāda, ka šodien augstākos līmeņos turpināja ceļot arī Latvijas kredītņēmēju vidū populāras trīs mēnešu termiņa starpbanku likmes Euribor vērtība, kura pieauga līdz 0,904%. «Arī nākamajos mēnešos tirgus dalībnieki sagaida trīs mēnešu Euribor procentu likmes kāpuma turpināšanos. Tikai tas varētu nebūt tik straujš kā jūnijā un jūlijā piedzīvotais kāpums. 3 mēnešu Euribor likme 1% atzīmi (kas ir pašreizējais eiro bāzes procentu likmes līmenis) varētu pārkāpt tikai nākamā gada sākumā,» norāda A. Lāriņš.

Jāatzīmē, ka eiro procentu likmju nokļūšana rekordzemos līmeņos Latvijas ekonomikai ļoti palīdzēja, un ekonomikas lejupslīdes apstākļos lielai daļai kredītņēmēju samazināja izdevumu slogu, jo procentu maksājumi samazinājās. Savukārt citiem zemās likmes kombinācijā ar mājokļu cenu kritumu pavēra iespēju saņemt kredītu. Pašreiz Eiropā un pasaulē vērojama ekonomikas izaugsme, kurai sekas būs arī procentu likmju kāpums. Šobrīd kredītu īpašniekiem un potenciālajiem kredītu ņēmējiem, plānojot izdevumus par procentu maksājumiem nākotnē, ir jāierēķina rezerve procentu likmju kāpumam, kā arī jāizvērtē iespējas izmantot garāku termiņu procentu likmes (lai retāk mainās procentu maksājumu summas) vai citas iespējas pasargāt sevi no procentu likmju kāpuma, skaidro A. Lāriņš.

Db.lv jau šodien rakstīja, ka ECB lēma atstāt eiro bāzes likmi rekordzemu 1% apmērā.