Nepilnības normatīvajā regulējumā un atbildīgo institūciju faktiskajā rīcībā ietekmē arī patērētāju drošību, revīzijā konstatējusi VK.

Pēc Valsts būvinspekcijas likvidēšanas pašvaldību būvinspektori ir vienīgās amatpersonas, kuras uzrauga būvniecību pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Tie neveic regulāras pārbaudes, bet galvenokārt to dara celtniecības beigu posmā, kad būve tiek pieņemta ekspluatācijā. VK aprēķinājusi, ka vidēji 2009.gadā veiktas 0,16 pārbaudes uz vienu ekspluatācijā pieņemtu objektu. Šajā laikā pašvaldību būvinspektori ir veikuši gandrīz par 71% mazāk pārbaužu nekā Valsts būvinspekcija 2008.gadā.

Apšaubāma ir pašvaldību būvinspektoru neatkarība, jo gadījumos, kad būvniecību veic pati pašvaldība, to uzraugi vienlaikus atrodas darba attiecībās ar pārraugāmo pašvaldību, paudusi VK.

Būvinspektori pārbauda būvobjektus pēc atšķirīgām pieejām un principiem, jo vispārējā būvniecības koordinācija valstī ir nepietiekama. Pārbaudes pamatā arī netiek dokumentētas, kas liedz pārliecināties, ka uzraudzība tiek veikta tiesiski un saskaņā ar tehniskajām prasībām.

Viena būvinspektora pārraugāmo būvobjektu skaits ir robežās no trim līdz 134, un tas liecina par nepietiekamu kapacitāti būvniecības procesa uzraudzībā blīvi apdzīvotajās teritorijās.

VK atklājusi, ka būvinspektoriem noteiktais atalgojums nav atkarīgs no būvinspektora noslodzes. Piemēram, divās būvvaldēs, kas pērn abas izsniegušas 21 būvatļauju, atalgojums mēnesī bija attiecīgi 730 lati un 1707 lati. Tajā pašā laikā būvvaldes, kurās šāda mēnešalga tiek maksāta gadījumos, kad izsniegto būvatļauju skaits ir 7 – 8 reizes lielāks. Pašvaldību būvinspektoru mēnešalga 2009.gadā bija robežās no 191 līdz 1707 latiem mēnesī.

Likvidējot Valsts būvinspekciju, pērnā gada otrajā pusgadā ietaupīti tikai 59% no sākotnēji plānotā 104 tūkst. latu ietaupījuma. Tas noticis tāpēc, ka valstij (Patērētāju tiesību aizsardzības centram jeb PTAC, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Iekšlietu ministrijai) bija jāpārņem daļa būvinspekcijas funkciju.

VK nebija iespējams gūt pārliecību, ka PTAC pielietotās metodes un kritēriji nodrošina komersantu, kas tirgū piedāvā neatbilstošus būvizstrādājumus, identificēšanu un pārbaudi.

Revidējamajā laikā PTAC būvmateriālu ražotnēs veicis tikai 4% no kopējām būvizstrādājumu pārbaudēm, lai arī apmēram 20 līdz 30 % būvizstrādājumu tiek iepirkti tieši no ražotāja, nevis to tirdzniecības vietās. Savukārt būvizstrādājumu ražošanas, uzglabāšanas un tirdzniecības vietās PTAC ir pārbaudījis tikai astoņas jeb apmēram 22% no kopumā 37 reglamentētajām būvizstrādājumu grupām.