
Izpētīts taisnākais Rail Baltica variants. Tas šķērsos maz pilsētu, tāpēc būšot lētāks nekā līdzīgi projekti Eiropā.
Satiksmes ministrijā 28. jūnijā tika prezentēti izpētes rezultāti par Eiropas platuma (1435 mm) sliežu ceļa izbūves iespējām Rail Baltica koridorā. Izpēti veikuši starptautiskie eksperti AECOM, Ltd., kas piedāvā izbūvēt taisnāko un īsāko no apskatītajiem variantiem.
Igaunijā paredzētas trīs pasažieru dzelzceļa stacijas - Tallinas Centrālā stacija, Tallinas lidosta un Pērnava iepretim vienai stacijai Latvijā - Rīgas Centrālā stacija - un divām Lietuvā (Palemonas stacija Kauņā un Paņeveži).
Kopējās projekta izmaksas lēstas 3,5 miljardu eiro apmērā, bet paredzams, ka 56% no tiem finansēs Eiropas Savienība, tādējādi Baltijas valstīm tas izmaksās nedaudz vairāk par 1,6 miljardiem eiro. Latvijai jāfinansē 35% no projekta izdevumiem.
Eksperti prognozēja, ka projekts atmaksāšoties visā tā laikā. Iespējamā biļetes cena no Rīgas līdz Tallinai varētu būt 32 eiro.
Izvēlētajā maršrutā brauciena ilgums starp Tallinu un Lietuvas - Polijas robežu pasažieru vilcieniem plānots 4 stundas un 8 minūtes, bet preču vilcieniem - 10 stundas un 29 minūtes. Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem aplēsts 170 km/h, bet kravas vilcieniem - 68 km/h. Kustības sarakstā paredzēta satiksme 24 h/diennaktī sešas dienas nedēļā, savukārt svētdienās kustības apjoms būtu samazināts, jo tiktu veikti apkopes darbi. Pasažieru pārvadājumi maršrutā tiktu organizēti ik pēc divām stundām. No visiem aplūkotajiem maršrutiem tieši šajā tika konstatēts vislielākais pieprasījums attiecībā uz kravu pārvadājumiem, kas galvenokārt saistīts ar to, ka tas paredz visīsāko pārvadājumu laiku.
Lai arī Latvijā paredzēta tikai viena dzelzceļa stacija, līdz ar to ienākumi no pasažieru pārvadājumiem varētu būt mazāki, kravu pārvadājumiem tas būšot izdevīgāk, jo paredzēta ērta piekļuve ostām.
Reālus būvdarbus varētu sākt pēc aptuveni sešiem gadiem.
Pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbildīgo institūciju iepazīšanās ar ziņojumu tas vēl būs jāapstiprina izpētes projekta starptautiskajai vadības komitejai, kurā ietilpst visu Baltijas valstu pārstāvji. Pēc tam visām trim valstīm būs jāpieņem kopīgs lēmums par jaunas, ES dzelzceļu savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām atbilstošas, dzelzceļa līnijas izveidi, vai atteikšanos no tās. Šāda diskusija visu trīs valstu starpā varētu norisināties Baltijas Transporta ministru forumā, kas paredzēts šā gada rudenī Igaunijā.