Ātrgaitas pasažieru vilcienam katra pieturvieta radīs ne tikai papildus izmaksas infrastruktūras izveidošanā, bet arī milzīgus izdevumus ikdienā, to lietojot. Veidojot šaursliežu pasažieru vilcienu, būtu jāņem vērā komerciāli izdevīgākais pieturvietu apjoms. Katra papildus pieturvieta veidos laika zaudējumu un papildus izmaksas, kuras segs arī Latvijas pasažieri, norāda Schenker Latvia direktors.

Ātrgaitas vilcienam, kura ātrums būtu ap 200 kilometri stundā, būtu jābūt pēc iespējas mazāk pieturvietu. Būtu pietiekami ar vienu pieturvietu Igaunijā, vienu – Latvijā un vienu – Lietuvā, skaidro A. Tauriņš.

Nevienā no Baltijas valstīm nav pietiekams skaits pasažieru ekspres-vilcienam, savukārt reģionālā vilciena koncepts ir pavisam cits, norādīja A. Tauriņš.

«Eiropas Savienība finansiāli atbalstīs tikai Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūras izveidi, bet tālāk valstīm būs pašām jāraugās, kā nodrošināt pietiekmu pasažieru plūsmu,» uzsvēra A. Tauriņš.

Jau vēstīts, ka izpētīts taisnākais Rail Baltica variants, kurā paredzētas trīs pasažieru dzelzela stacijas Igaunijā – Tallinas Centrālā stacija, Tallinas lidosta un Pērnava, divas pieturvietas Lietuvā – Kauņā un Paņevežā, un viena pieturvieta Latvijā – Rīgā. Kopējās projekta izmaksas lēstas 3,5 miljardu eiro apmērā, bet paredzams, ka 56% no tām finansēs Eiropas Savienība.