Kopumā viņš varot priecāties, ka vismaz izpildvaras līmenī notiek būvniecības normatīvo dokumentu sakārtošana. Grozījumos ir ieviesta skaidrība par dažām definīcijām, ir atļauts ar vienu iesniegumu un vienlaicīgi vienkāršotā kārtībā gan mainīt funkciju, gan renovēt telpas, novērsta ir absurdā prasība katras izlietnes pārvietošanu saskaņot ar būvvaldi un katram soliņam izstrādāt būvprojektu, kā arī precizēti gadījumi, kad veicama ekspertīze un kāds ir tās saturs.

«Tomēr divas grozījumu normas manī rada zināmas bažas, ja grozījumus attiecina uz Rīgas pilsētas būvvaldi – būvprojekta saskaņošana 15 darba dienās un būvatļaujas izsniegšana piecās darba dienās. Šie termiņi patīk tāpat kā visiem, kas vēlas saskaņot projektu un saņemt būvatļauju, vienīgi mulsina Rīgas pilsētas būvvaldes kapacitāte pie esošā darba apjoma – Rīgas pilsētas būvvaldē ir 101 darbinieks, ieskaitot sekretāres un tehniskos darbiniekus,» viņš uzsver.

2010.gadā Rīgas pilsētas būvvaldē ir apkalpoti vairāk nekā 75 tūkstoši cilvēku, sagatavoti un izsniegti vairāk nekā 55 tūkstoši dokumentu un veikti vairāk nekā deviņi tūkstoši apsekojumu. Šī gada četros mēnešos būvvaldē apkalpoti vairāk nekā 21 tūkstotis cilvēku, sagatavojuši un izsniegti vairāk kā 16 tūkstošus dokumentu un apsekoti 2187 objektu.

Tas nozīmē, ka katrs no lēmuma pieņēmējiem risina vidēji 8 – 10 lietas dienā, akcentē būvvaldes vadītājs. «Izvērtējot esošo darba apjomu un Rīgas pilsētas būvvaldes resursus, domāju, ka šoreiz likumdevējs ir pieņēmis gandrīz neizpildāmu lēmumu. Turklāt, lai mēs izpildītu visu noteiktajos termiņos, arī sagatavotajiem iesniegumiem un projektiem būtu jābūt maksimāli kvalitatīviem. Atliek vien uzstāt, ka arī iesniedzējiem un projektētājiem ir jāpievieno sava artava laicīgas atbildes saņemšanai – savi iesniegumi jāformulē iespējami precīzi un projektējot jāpilda tas, ko apliecināja ar zvērestu – viss, ko esmu uzzīmējis, atbilst normatīvu un noteikumu prasībām. Vai vienmēr tā ir?» vaicā A. Cinis.