Celtniecības jomas pārstāvji uzsver, ka, apspriežot jauno Būvniecības likumprojektu, svarīgi ņemt vērā būvniecības kvalitātes un drošības jautājumus. Viņi norāda, ka nav pieļaujama ne pārmērīga būvniecības procesa vienkāršošana, ne būvspeciālistu kvalifikācijas eksāmenu atcelšana. Tāpat būtiski saskaņot šo likumprojektu ar jauno Teritoriālās plānošanas likumprojektu, kas tiks virzīts izskatīšanai otrajā lasījumā.

Likumprojekts ietver četrus būtiskākos principus, kas būvniecības procesā jāievēro būvniecības dalībniekiem, kā arī valsts un pašvaldības institūcijām. Tie ir arhitektoniskā kvalitāte, atklātība, ilgtspēja un vides pieejamība.

Tāpat likumprojektā ir noteiktas darbības, kuru veikšana ir atzīstama par būvniecību, tostarp arī būves funkcijas maiņa un būvju novietošana. Paredzēts, ka Speciālie būvnoteikumi aizstās Vispārīgos būvnoteikumus, kuri uz iepriekš inženiertīkliem, transportbbūvēm, valsts aizsardzības būvēm, spēkstaciju un tamlīdzīgām būvēm nebūs attiecināmi un noteiks visas likumā noteiktās prasības, kuras nosakāmas Vispārīgajos būvnoteikumos. Vienlaikus speciālajai kārtībai pakļautajām būvēm varēs noteikt vienu kārtību visai būvju grupai, piemēram, inženiertīkliem, transportbūvēm vai atsevišķi katram būves veidam, piemēram, gāzes vadiem, elektrotīkliem, autoceļiem, dzelzceļam.

Iecerēts izveidot arī Latvijas Būvniecības padomi, kura izvērtēs un sniegs viedokli Ekonomikas ministrijai par izstrādātajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, kā arī līdzdarbosies būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanā. Likumprojektā iekļauta norma, kas paredz iedalīt būves četrās grupās. Tiks noteikts, pastāvīgu praksi projektēšanā vai būvdarbu vadīšanā varēs sākt būvspeciālists, kurš ir ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu arhitektūras vai būvniecības jomā. Savukārt būvekspertīzi varēs veikt būvspeciālists, kas ieguvis vismaz desmit gadu patstāvīgas prakses pieredzi kā būvinženieris projektētājs vai būvinženieris būvdarbu vadītājs un ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu. Būvuzraugam, lai varētu veikt būvuzraudzību, būs nepieciešama piecu gadu pieredze kā būvinženierim būvdarbu vadītājam.

Likumprojektā arī noteikts, ka būvatļauja ir būvvaldes izsniegts administratīvais akts būvdarbu sākšanai pēc tajā ietverto nosacījumu izpildes, kas nodrošinās būvniecības procesa turpināšanu, savukārt neizpilde - pārtraukšanu vai apturēšanu. Tāpat šajā likumprojektā noteikts, ka būvniecības kontroli veiks būvinspektori, kurus vietējā pašvaldība varēs iekļaut būvvaldes sastāvā vai arī būvinspekcijā.

Jāpiezīmē, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma, ka deputāti skatīs jauno Būvniecības likumprojektu pirmajā lasījumā 9. jūnijā. Savukārt netika atbalstīts deputāta Eināra Cilinska (VL/TB-LNNK) priekšlikums virzīt izskatīšanai Būvniecības nevalstisko organizāciju koordinācijas centra iesniegto alternatīvo Būvniecības likumprojektu.