Tā intervijā DB saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. 2016. gadā, kas nozarē salīdzināts pat ar situāciju krīzes dziļākajā punktā, UPB ir izdevies audzēt apgrozījumu par 31% – līdz 142 milj. eiro.

Fragments no intervijas:

Vai joprojām liela loma ir veiksmīgam darbam eksporta tirgos?

Jā. Iepriekš eksports bija ap 70%. Šoreiz būs mazliet mazāk, jo bija lieli objekti tepat Latvijā. Domāju, ka eksporta rādītājs būs starp 65 un 70%. Tas ir mūsu filozofijas stūrakmens – lai attīstītos, eksports ir nepieciešams. Ieejot katrā jaunā tirgū, valstī, ir daudz jāmācās – it visur ir savas būvniecības tradīcijas, tehniskās prasības, juridiskais regulējums. Ar katru jaunu tirgu pieredze uzkrājas un papildinās, to, ko iemācāmies vienā tirgū, veiksmīgi pārnesam uz citu.

Viens no mūsu pamatprincipiem ir sinerģija – savus produktus apvienojam vienotā piedāvājumā, nodrošinām pilnu pakalpojumu spektru no projektēšanas līdz ražošanai, loģistikai, montāžai vai būvniecības gadījumā – pilnu Design&Build (projektēšana un būvniecība vienā līgumā) risinājumu, ieskaitot tehnoloģijas. Cits sinerģijas aspekts – katrā valstī iegūto specifisko pieredzi varam veiksmīgi pārnest uz citu valstu tirgu. Islandē ir jāspēj tikt galā ar ekstrēmām laika pārmaiņām, seismisko aktivitāti, Zviedrijā – ilgtspējas un augstajām darba drošības prasībām, Vācijā – ar juridisko regulējumu, tehniskām prasībām. Šīs kompetences apvienojot, ilgtermiņā iegūstam lielāku pievienoto vērtību. Jaunas pievienotās vērtības radīšana, apgūstot citu valstu pieredzi, ir arī citu Latvijas uzņēmumu ieguvums no eksporta.

Kas ir iemesls, kāpēc runājot par būvniecības nozari un eksportu, Latvijā varam minēt retus piemērus? Kāpēc ir daudz kompāniju, kuras nespēj vai pat nemēģina startēt ārvalstu tirgos?

Ir būtiski apzināties, kas būs uzņēmuma produkts un pievienotā vērtība, ar ko tirgū konkurēt. Mūsu gadījumā ir jau pieminētais pilnais piedāvājums – varam apvienot fasādes, stiklu, metāla, dzelzsbetona konstrukcijas. Līdzīgu piedāvājumu tuvākajā reģionā īsti nevaru atrast. Ja būvnieks ārvalstīs plāno startēt kā ģenerāluzņēmējs, jārēķinās, ka viņam būs visi tie paši spēles noteikumi kā jebkuram vietējam uzņēmumam, būs jākonkurē ar to, tikai nepārzinot tirgu. Tādēļ ir skaidri jāzina – kas būs produkts vai īpašais pakalpojums.

Skatoties uz citām Latvijas būvkompānijām, jūs redzat, kurām ir neizmantots potenciāls būt veiksmīgām ārvalstu tirgos?

Nepārzinu tās tik labi. Pēc analoģijas ar UPB – es skatītos uz tām, kuras pašas ražo. Tomēr katram ir jāatrod sava pievienotā vērtība, jo klientam, patērētājam ir jāsaprot, par ko tad viņš maksā – kāpēc piedāvājums ir labāks.

Cik strauji šogad varētu kāpt būvniecības izmaksas?

Nevaru nosaukt procentu, taču jau parādās atsevišķas indikācijas, kaut vai pieturot brīvās jaudas cerībā uz cenu kāpumu gada otrā pusē. Spiediens būs, ir jautājums, ko darīt ar investīciju projektiem, kas saplānoti brīdī, kad tirgus bija zemākā punktā. Konkursu rezultātos piedāvājumu summas būs virs tām, kas plānotas.

Visu interviju Eksports kā stūrakmens lasiet 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.