«Kādu brīdi tirgus bija «nomnieku tirgus», kurā nomnieki varēja diktēt nosacījumus. Daži īpašnieki tam spēja pielāgoties un telpu aizpildījuma līmeni uzturēja augstu vai arī veiksmīgi piesaistīja jaunus nomniekus. Toties daži īpašnieki diemžēl nebija tik elastīgi, un vēl tagad var redzēt atsevišķas ēkas, kurās neaizpildīto platību īpatsvars ir lielāks par 80%. Tai pat laikā ir ēkas, kurās brīvo platību īpatsvars nav lielāks par 5%,» skaidroja Kozina.

Viņa piebilda, ka patlaban izveidojusies tāda situācija, kad lielām kompānijām, ņemot vērā viņu striktās prasības pret telpām, ir diezgan grūti atrast sev piemērotu biroju.

Newsec vērtējumā biroju telpu tirgū vidējais brīvo telpu īpatsvars ir aptuveni 25%. Ņemot vērā to, ka kopējais biroju telpu piedāvājums Rīgā ir aptuveni 400 000 līdz 500 000 kvadrātmetru, aptuveni 100 000 līdz 120 000 kvadrātmetru nav aizpildīti.

«Tomēr, meklējot telpas konkrētam nomniekam un ņemot vērā visas prasības, izrādās, ka ir tikai divi vai trīs varianti, kurus var piedāvāt, bet, ja vēl ņem vērā prasīto nomas maksu, tad beigās labākajā gadījumā paliek viens variants. Aptuveni pēc sešiem līdz deviņiem mēnešiem atrast piemērotas biroja telpas, kuras ir lielākas par 1500 kvadrātmetriem, būs ļoti grūti,» uzskata Kozina.

Jo lielākas telpas nepieciešamas, jo grūtāk tās atrast, piebilda speciāliste. «Ja tagad kādam klientam būtu nepieciešami, piemēram, 6000 kvadrātmetru, tad jau būtu jārunā par jaunu biroju ēku celtniecību, jo esošajā piedāvājumā šādas platības atrast nav iespējams,» skaidroja Kozina.

Jautāta, vai Rīgā ir potenciāli nepieciešamas vēl jaunas biroju ēkas, Kozina sacīja, ka par šādu potenciālu patlaban jau var runāt, piebilstot, ka tām ir jābūt «build to suit» ēkām, kuras tiek būvētas konkrētiem nomniekiem.

«Patlaban Rīgā tiek būvēti tikai divi jauni biroju ēku projekti - Jupiter Centre un Z torņi, bet tie abi ir spekulatīvie projekti, kuriem nav konkrēta pamatnomnieka. Protams, patlaban saduras nomnieku un attīstītāju intereses, jo nomnieki vēlas nofiksēt zemas nomas maksas, bet attīstītāji rēķina, vai pie šāda nomas maksu līmeņa atmaksājas celt jaunu biroju ēku. Vairāk tas ir jautājums par potenciālo nomnieku plāniem, jo, krīzes laikā guvuši mācību, ka tirgus ne vienmēr ir augšupejošs, patlaban nomnieki daudz piesardzīgāk izvērtē savas spējas ilgtermiņā maksāt nomas maksas. Ja nomnieks gatavs ilgtermiņā - piecus līdz desmit gadus - maksāt sarunāto nomas maksu, tad attīstītājam ir vērts būvēt,» sacīja Kozina.

Jautāta, vai pieprasījumu pēc jaunām telpām varētu izveidot vietējie uzņēmumi vai tomēr jācer uz kāda ārvalstu uzņēmuma ienākšanu Latvijā, Kozina sacīja, ka, runājot par jauno celtniecību, ar to jāsaprot lielas platības, un tad nomnieki var būt tikai starptautiskas kompānijas un to pārstāvniecības Latvijā.

«Šie uzņēmumi ir spējīgi ilgtermiņā maksāt nomas maksas neatkarīgi no tā, vai bizness Latvijā attīstās labi, vai arī saskaras ar īslaicīgu lejupslīdi. Pieprasījumu pēc lielām platībām patlaban veido starptautiskas kompānijas, un tas ir ne tikai tāpēc, ka tās meklē zemas nomas maksas, bet tas ir saistīts ar šo kompāniju globālajām vadlīnijām, kā jāizskatās to birojiem,» piebilda Kozina.

Newsec dibināts 1994.gadā Zviedrijā, pasaulē to pārstāv vairāk nekā 6000 konsultantu komanda.

Newsec šodien ir attīstītākais nekustamo īpašumu konsultantu uzņēmums Ziemeļeiropā ar 12 reģionālajiem birojiem, tajā skaitā Lietuvā, Latvijā, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Kaļiņingradā, un nodarbina 500 cilvēkus.

2009.gadā Newsec iegādājies un pilnībā integrējis savā struktūrā Baltijas valstu nekustamo īpašumu kompāniju Re&Solution.

Newsec piedāvā pilnu nekustamo īpašumu pakalpojumu klāstu īpašniekiem. Darījumu un konsultāciju apjoms, ko uzņēmums veic, sasniedzis vairāk nekā deviņus miljardus eiro (6,3 miljardus latu). Ik gadu Newsec vērtēto nekustamo īpašumu vērtība sasniedz vairāk nekā 65 miljardus eiro (45,5 miljardus latu), un uzņēmums pārvalda vairāk nekā 1 000 īpašumu desmit miljardu eiro (septiņu miljardu latu) vērtībā.