
Morāli novecojušās piecdesmito gadu un sešdesmito gadu sākuma mājas un t.s. hruščovkas maksātspējīgi pircēji pat skatīties negrib. Šādus dzīvokļus pārdot kļūst arvien grūtāk, komentē kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgenija Markova.
Potenciālie pircēji tos negribot aplūkot pat tad, ja šādi dzīvokļi tiek piedāvāti par 450 – 500 eiro par kvadrātmetru.
Sērijveida dzīvokļu potenciālajiem pircējiem interesantākie Rīgas mikrorajoni pašlaik esot Purvciems, Zolitūde, Pļavnieki, Teika, Imanta. Lielāka interese ir par dzīvokļiem 119. sērijas mājās, t.s. specprojektos, 104., 103. un 602. sēriju mājās.
Liela nozīme cenu formēšanās procesā ir mikrorajona attālumam no centra, infrastruktūras attīstības līmenim. Tādos rajonos kā Bolderāja un Daugavgrīva cenas vidēji ir par 20% zemākas kā citos pilsētas rajonos. Dzīvokļi ēku pirmajos un pēdējos stāvos, neskatoties uz mikrorajonu, maksā aptuveni par 10% lētāk par dzīvokļi tās pašas mājas citos stāvos.
Lielāks pieprasījums ir par 2 – 3 istabu dzīvokļiem, bet interese par vienas istabas dzīvokļiem pēdējos mēnešos ir mazinājusies.
Pēc NIRA fonds speciālistu novērojumiem, vairāk darījumu remontētu sērijveida dzīvokļu segmentā notiek cenu diapazonā 600 – 700 eiro/m2. Sērijveida dzīvokļi, kuru cena ir virs 780 eiro/m2 reti kad ieinteresē potenciālos pircējus. Aktīvu interesi neizraisa arī superlētie piedāvājumi, jo šādi dzīvokļi lielākoties izrādās nekvalitatīvi.