
Saliekamo lielpaneļu ēku kalpošanas termiņš ir 60 -70 gadi, taču skaidras informācijas par šo ēku stāvokli trūkst, jo par to esot jādomā dzīvokļu īpašniekiem, nevis apsaimniekotājiem vai mākleriem, turklāt nav zināma arī padomjlaiku celtnieku darba kvalitāte.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2006. gadā pasūtīja pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot padomju laikos celto sērijveida ēku stāvokli. Tajā secināts, ka ir jāapsver 1955. – 1995. gadā būvēto viena līdz trīs stāvus augsto ēku nojaukšana.
RNP preses sekretārs K. Leiškalns šo secinājumu neuzskata par gana draudīgu brīdinājuma signālu, un dzīvošanu šādās mājās viņš pielīdzina braukšanai ar 30 gadu vecu Opel automašīnu. «Mēs ļoti labi saprotam, ka šis 80. gados ražotais opelis ir pārāk neekonomisks. Bet kā jūs man iestāstīsiet, ka man ir jāaiziet uz salonu un jānopērk jauna mašīna, ja man nav papildu līdzekļu?»
Būvniecības speciālisti norāda, visapšaubāmākā kvalitāte ir lielpaneļu saliekamajām ēkām, jo atšķirībā no mūra mājām tās kopā satur metāla konstrukcijas, kas var sarūsēt un kļūt bīstamas. Rīgā šādas mājas pirmo reizi parādījās 60. gadu beigās Āgenskalna priedēs, kas ir vecākais galvaspilsētas mikrorajons, raksta žurnāls Sestdiena.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors inženierzinātņu doktors Jānis Grabis uzskata, ka konstrukciju bojājumi jau laikus liks par sevi vizuāli manīt, jo tie nevarot rasties vienā naktī, mierinot, ka ēkas nesabruks pēkšņi. Metāla savienojumu atsegšana ir pārāk sarežģīta un dārga procedūra, tomēr drošības labad šādu pārbaudi varētu veikt vecākajās lielpaneļu mājās, norāda profesors. Tiesa gan, viņš atzīst, ka tieši namu pārvaldēs, kas apsaimnieko lielāko daļu ēku, nonākot vissliktākie inženieri. Viņam esot nācies redzēt tādus namu pārvalžu inženieru atzinumus, kuros aprakstītais ēkas stāvoklis ir tālu no realitātes.
Krietnāko kumosu no galvaspilsētā padomju gados saslietajām lielpaneļu ēkām (aptuveni 90%) šobrīd apsaimnieko pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Visu savā pārvaldībā esošo ēku stāvokli apsaimniekošanas uzņēmums divreiz gadā pārbauda vizuāli, savukārt reizi trīs gados tiek veikta tehniskā apsekošana.
Apgalvot, ka visi Rīgas lielpaneļu saliekamo ēku iedzīvotāji par savu mājvietu var justies droši un metāla konstrukciju atsegšana drošības labad nav nepieciešamam RNP pārstāvji neņemas.
«Vienīgais, ko droši var apgalvot, ir tikai tas, ka cilvēks ir mirstīgs,» saka uzņēmuma preses sekretārs Krists Leiškalns.
Populārākie
- Banku darbība atgriežas 70. gados – cilvēciska pieeja mūsdienīgā tehnoloģiskā izpildījumā
- Plaša Latvijas uzņēmēju delegācija dodas uz Japānu
- Auto diski: ko nozīmē uz tiem esošie cipari? Īss ceļvedis ikvienam autovadītājam
- Everaus Kinnisvara uzsāk obligāciju publisko piedāvājumu
- Lietuvas cerības uz ekonomisku labumu no attiecībām ar Taivānu bija kļūda