Viņš atzīmē, ka, reaģējot uz nodokļu izmaiņām, būs jāpalielina šī gada inflācijas prognoze. «Esam jau iepriekš norādījuši, ka konsolidāciju nepieciešams lielākā mērā veikt uz izdevumu samazināšanas un reformu īstenošanas rēķina. Tomēr arī šī budžeta konsolidācija pamatā tiek veikta ar nodokļu palielināšanu,» uzsver eksperts.

Nodokļu paaugstināšana visvairāk ietekmēšot godīgos nodokļu maksātājus, jo ēnu ekonomiku šādas izmaiņas skars daudz mazākā mērā. Protams, akcīzes palielinājums cigaretēm un alkoholam esot apsveicams, bet tajā pašā laikā pietrūkstot jaudas kontrabandas apkarošanai.

Savukārt akcīzes palielināšana gāzei un degvielai tieši palielināšot izmaksas uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Izdevumu slogs, atņemot daļu no jau tā zemiem ienākumiem, pēc Latvenergo tarifu palielinājuma varētu būt jau kritisks, spriež D.Stikuts.

«Kritiskākais faktors šajā nodokļu palielināšanas plānā ir laika jautājums – mūsuprāt, šie pasākumi ir novēloti. Ja vēlamies ieviest eiro 2014. gadā, tad nodokļu celšana bija pieļaujama tikai šī gada 1. janvārī. Šobrīd neveram gaidīt deflāciju gada beigās, jo pieņēmums, ka iekšzemes patēriņš būs pietiekami zems, nav pamatots. Tāpat saglabājas globālā enerģijas, izejvielu un pārtikas cenu pieauguma spiediens. Jāatzīmē, ka inflāciju veicinoši valdības pasākumi ir bijuši regulāri, un tas tikai nostiprina inflācijas pieauguma noturību,» piebilst Swedbank eksperts.

Jau ziņots, ka gada inflācija janvārī sasniegusi 3,7%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā decembrī un 1,8 procentpunktiem vairāk nekā novembrī.