Likumā plānots noteikt precīzāku kārtību, kādā notiek īpašumu piespiedu un brīvprātīga atsavināšana sabiedriskajām vajadzībām. Līdz laikam, kamēr tiks pieņemts jaunais likums, spēkā būs pašreizējais likums Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām, kurš, pēc Valsts prezidenta kancelejas juristu domām, ir nepilnīgs.

Subjektīvi interpretējams

Proti, vērtējot lūgumu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā likumu, kas paredz Dienvidu tilta celtniecības vajadzībām piespiedu kārtā atsavināt nelielu zemesgabalu Rīgā, Gulbju ielā, konstatēts, ka teorētiski likums paredz zemes īpašniekam tiesības prasīt visa nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja atsavināta tikai neliela tā daļa, bet šīs atsavināšanas rezultātā īpašuma atlikusī daļa kļuvusi mazvērtīga vai īpašniekam nederīga. Tomēr realitātē šī norma nekad nav tikusi piemērota un, kā atzīst Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Dzintars Rasnačs un Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, jautājums par īpašuma nederīgumu un mazvērtību ir ārkārtīgi subjektīvi vērtējams.

"Saeima nekad nevar izlemt, vai kāds īpašums kļuvis nederīgs vai mazvērtīgs, jo kāda tā daļa ir atsavināta. Šādā gadījumā īpašniekam būtu jāvēršas tiesā un, ja tiesa atzīst, ka īpašums kļuvis mazvērtīgs, pašvaldība varētu lemt par visa īpašuma atsavināšanu," norāda G. Kusiņš.

Tiesa, gadījumā ar īpašumu Gulbju ielā tā īpašnieks Modris Ozoliņš jau esot vērsies tiesā, taču tā atteikusies pieņemt viņa prasību, kas uzliktu Rīgas domei pienākumu atpirkt visu viņam piederošo nekustamo īpašumu. Opozīcijā esošā Jaunā laika deputāts Jānis Reirs norāda, ka arī Rīgas pašvaldības pieeja dažādu īpašumu piespiedu atsavināšanas gadījumos bijusi atšķirīga, piemēram, kāds nekustamais īpašums Brīvības ielā atsavināts pilnībā, kamēr no īpašuma Gulbju ielā atsavināta tikai daļa. Turklāt, saskaņā ar J. Reira rīcībā esošo informāciju, drīzumā piespiedu kārtā daļēji varētu tikt atsavināti vēl vismaz pieci īpašumi.

Neatbalsta iniciatīvu

Saeimas Juridiskā komisija neatbalsta arī Rīgas domes iniciatīvu grozīt Piespiedu atsavināšanas likumu, lai pašvaldībām dotu tiesības piespiedu kārtā atsavināt arī tādus nekustamos īpašumus, kuru īpašnieki par tiem nerūpējas. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs skaidro, ka šādas tiesības domei būtu nepieciešamas, lai īpašniekiem varētu atsavināt kultūras pieminekļus, kas pārvēršas graustos. Ja pašvaldībām šādas tiesības būtu, tās nekustamos īpašumus varētu atsavināt, sakārtot un pēc tam izmantot sabiedriskajām vajadzībām vai pārdot atpakaļ īpašniekiem, norāda O. Burovs.